DILI: Autoriedade Protesaun Sivil (APC) rejista Uma-kain neen hetan estragus husi Dezastre Naturais ne’ebé akontese durante semana ida nia laran, hahú husi loron 24 to'o 30 fulan-Janeiru tinan ne’e.
DILI: Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, kinta foin lalais (26/01), partisipa selebrasaun loron nasional Australia ba dala-235 iha Timor Plaza Díli. Nune’e, Xefe Estadu, konsidera Austrália nu’udar nasaun viziñu no estratéjiku ba Timor-Leste dezde funu mundiál daruak, hanesan mós Indonézia.
“Austrália ita nia viziñu ne’ebé importante tebes, rai-riku no iha poténsia ekonómika, militár no demokrasia. Timor-oan rihun ba rihun iha Austrália ne’ebé hetan ona nasionalidade. Tinan 20 ona halo kooperasaun oin-oin iha setór Polísia, Militár, Edukasaun, Saúde, Agrikultura no dezenvolvimentu rural no ida importante liu mak Timor-oan ba servisu iha Austrália,’’dehan Xefe estadu, iha komunikadu ne’ebé Online INDEPENDENTE sita.
Prezidente Repúblika relembra katak, iha 1999, Austrália mak lidera misaun INTERFET, hodi halo prevensaun ba aktu violentu, hafoin loron referendu.
Iha fatin hanesan, Enkarregadu Negósiu Austrália mai Timor-Leste, John Feaks mós destaka relasaun forte entre nasaun rua.
“Relasaun ho Timor-Leste, bazea ba indikasaun sira hotu importante tebes no valorizadu tebes mai ami. Ita nia relasaun forte liu husi geografia, maibé barak liu fali ida ne’e. Relasaun ne’e hariku husi valór sira ne’ebé ita partilla, fó respeitu ba ema ida nia direitu, fiar, fó respeitu ba ema ida-idak nia perspetiva no fó komprimissu ba prosesu demokrasia” tenik John Feaks.
Diplomata ne’e mos rekoñese sakrifísiu husi timor-oan sira durante funu mundiál daruak, hodi ajuda forsa australianu no konsidera hanesan tusan ida Austrália.
Entretantu, loron nasional Austrália hahu selebra iha tinan 1788, hodi reflete, relembra no selebra atrakamentu armada ró ho naran First Fleet to’o iha portu Jackson.
DILI: Ministeriu Solidariedade Sosial no Inkluzaun (MSSI) asina akordu ho Ajensia Pagamentu Karteira Eletrónika (Fintech MOSAN), hodi fasilita pagamentu ba benifisiariu sira husi programa Bolsa da Mãe-Jerasaun Foun.
DILI: Atu selebra Festa Dom Bosco ba dala 135, ne'ebé monu iha loron 31 fulan-Janeiru tinan ne’e, Lider Karismatiku Kay Rala Xanan Gusmão no Jeneral Reformadu Lere Anan Timor, hamutuk ho komunidade Salesianu Dom Bosco hala'o Marsa ba Paz ho tema “Fraternidade Umana Nu'udar Fermentu ba Hametin Paz iha Sosiedade”.
DILI: Sekretariu Estadu Formasaun Profisional no Empregu (SEFOPE) liu husi Diresaun Nasional Exterior Empregu, sesta ne’e asina karta aseitasaun ho familia traballadór sira.
DILI: Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak, sesta horseik (26/01), lansa fatuk dahuluk ba prosesu konstrusaun edifísiu foun Pediátriku no Unidade Kuidadu Intensivu, ho andar lima (5) iha Kompleksu Ospitál Nasionál Guido Valadares, Bidau Dili.
DILI: Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, promulga ona Dekretu Lei númeru 1/2023, 25 Janeiru kona-ba Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2023.
DILI: Asosiasaun Tane Konsumidor (ATK), aprezenta dadus peskiza kona-ba impostu seletivu ba sasan sira liu-liu masin midar, ne’ebé fó impaktu direta ba industria ki’ik sira inklui konsumidór.
DILI: Governu liu husi reuniaun Konsellu Ministru, aprova projetu dekretu lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenador Asuntus Ekonomikus Joaquim Amaral, kona ba prolonga periode distribuisaun sesta bázika nian.
DILI: Liu husi reuniaun Konsellu Ministru, kuarta ne’e, aprova ona dekretu-lei, ne'ebé aprezenta husi Vise- Ministra Solidariedade Sosial no Inkluzaun Signi Chandrawati Verdial, kona ba kriasaun apoiu pontuál ba vulneravél sira.
DILI: Governu liu husi Ministeriu Solidariedade Sosial no Inkluzaun sei lansa programa Bolsa da Mãe ba Jerasaun Foun ba munisipiu haat hanesan, Dili, Kovalima, Líkisa no Manatuto iha fulan-Fevereiru tinan ne’e.
DILI: Dezastre Naturais ne'ebé akontese iha semana ida nia laran, Sekretariu Estadu Protesaun Sivil (SEPS) rejistu uma 45 mak hetan estragus inkliu ema ida lakon vida.
DILI: Ministériu Solidariedade Sosial no Inkluzaun (MSSI), halo ona pagamentu ba benifisiariu Bolsa da Mãe Jerasaun Foun iha Munisipiu tolu hamutuk 37.772.
DILI: Guarda florestal na'in 46 sei tuir formasaun konaba salva rikusoin iha ai-laran ne'ebé hetan estragus husi populasaun no oinsa salva an iha fatin risku sira bainhira hala'o servisu.