DILI: Komunidade afetadu ba alargamentu estrada husi Suku Bekora, Kamea no Ailok, hahú dere odamatan husi instituisaun estadu sira atu bele hetan klarifikasaun klaru ba komunidade afetadu ninia ezijensia.

Comment

DILI: Reprezentante Programa Ai-han Mundiál (WFP, sigla inglés) iha Timor-Leste (TL), Jacqueline de Groot hala’o reuniaun dahuluk ho Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão hodi hato’o interese WFP nian atu apoia kombate mál nutrisaun iha nasaun ne’e.

Comment

“AO LADO DE UM GRANDE HOMEM, AÍ ESTÁ UMA GRANDE MULHER”

“Iha Mane Forte Ida Nia Sorin, Iha Nebá Iha Feto Forte Ida”

Isabel da Silva Barreto Lobato moris iha loron 28 fulan janeiru tinan 1951 iha Bazartete, Munisípiu Likisa. Oan feto daruak hosi bin alin na’in 6. Durante nia vida infánsia hela hamutuk ho nia bin alin sira iha uma tali ida iha Kolmera ne’ebé sira nia aman prepara ba sira hodi ba eskola.

Comment

DILI: Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, konsidera feto nu'udar personajen no rekursu xave ne'ebé importante tebes iha família, sosiedade no nasaun nia laran.

Comment

DILI: Provedoria Direitus Humanus no Justisa hato’o pedidu fiskalizasaun abstrata susesiva ba Dekretu Lei Númeru 87/2022 kona-ba Kareira Profisional Saude nian atu bele hatene dekretu lei refere iha validade legal tuir lei ka lae.

Comment

DILI: Komunidade sira iha area Kuluhun, liu-liu sira ne’ebé afeitadu ba alargamentu estrada, hato’o sira-nia duvida ba desizaun husi governu nian tanba konsidera desizaun ne’e mosu la ho planu ne’ebé di’ak.

Deklarasaun husi komunidade afeitadu ne’e bazeia ba desizaun husi Ministériu Obras Públika atu aumenta tan metru balun ba estrada.

Reprezentante komunidade Kuluhun, Carlito de Jesus Tilman hatete, loloos Governu mai ho planu ida klaru kedan mak tuun mai komunidade nune’e bainhira komunidade sira sobu uma karik labele hanoin barak fali.

“Tanbà sobu uma ne'e selu ema, ne'e hasai osan. Sobu tiha, la kleur mai aumenta tan, sobu fali, halo ema sai bilan,” dehan Carlito iha area Kuluhun, Sabadu (08/03).

Iha notifikasaun dahuluk ne’ebé nia simu, Carlito dehan, nia tenke husik rai metru tolu sentimu 10 (3.10). Hafoin ida ne’e notifikasaun daruak mosu fali ne’ebé hatete aumenta tan metru haat sentimu 10 (4.10). Ho nune’e, total rai ne’ebé nia tenke husik mak metru hitu sentimu runolu (7.20).

Carlito preokupa mós ho aumentu ne’e tanba afeita mós ba gruta ne’ebé komunidade sira harii iha Sede Suku Kuluhun nia sorin.

Nia dehan, estrada iha parte lorosa’e nian, Carlito dehan, sukat aumenta hodi fó espasu ba estrada iha parte loromonu nian tanba fó espasu ba Igreja Bekora.

"Ha’u bilan, sira fó espasu estrada sorin haree ba Igreja Bekora, entaun gruta ne'e mós antigu, agora gruta ne'e baku rahun hotu ne'e,” nia dehan.

Carlito preokupa mós tanba governu hanesan halo asaun la ho planu.

"Ha’u bilan ne'e mai ho ida hanesan ne'e, ema sobu ne'e kolen, lakon buat barak, ne'e akontese duni iha ami nian ne'e, halo ema sai stres tiha. Tuir loloos Governu iha hanoin ho planu di’ak ida, fó mai dala ida, ema sobu dala ida.”

“Ami la'os la kumpre dezisaun Governu nian, ami kumpre, maibé mai dala rua halo ami sai bilan, ida ne'ebé mak loos mai uluk metru 3.10, ma fali faze daruak metru 4.10. Loloos Governu tenke halo master plan ho dezeñu kompletu hotu ona, haree de’it iha dezeñu ne'e ona, ne'e mak dehan planu."

“Agora haree hanesan bul** fali, sukat tiha ida faze primero, ema barak sobu tiha hotu, mai fali aumenta tan, agora loos ona, Gruta ne'e sobu hotu kedan,” Carlito lamenta.

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Kuluhun, Deus Dado Martins informa, komunidade iha nia suku ne’ebé afeita ba alargamentu estrada ne’e hamutuk uma-kain 36.

"Sira atu hetan kompensesaun husi estadu ho governu to'o agora seidauk, tanba sei iha faze ida ikus mak nota aseitasaun,” dehan nia.

Ninia komunidade afeitadu, Xefe Suku ne’e hatete, koopera di’ak tebes maibé sira ezije de'it mak Governu tenke selu ona indimnizasaun.

"Ami hakarak osan ne'e iha ona ami-nia konta bankaria ami uza par trasfere ami-nia sasan ba ami-nia rai moris fatin. Ha’u hanoin iha suku Kuluhun seidauk halo press konferens, iha suku Kuluhun ema hotu-hotu koopera," dehan Xefe Suku ne’e.

Entretantu, bainhira jornalista Jornal INDEPENDENTE koko halo husu asuntu ne’e ba Ministru Obras Públika, Samuel Marcal, maibé Minstru la disponivel atu fó komentariu.

Tuir informasaun, Parlamentu Nasionál sei bolu Ministru Samuel iha semana ne’e nia laran hodi koalia kona-ba asuntu refere.

Molok ne’e, iha 3 Marsu 2025, komunidade sira iha suku tolu iha Postu Administrativu Kristu Rei, kontra markasaun daruak ba alargamentu estrada diresaun Kuluhun to’o Fatuahi, ne’ebé halo husi Ministériu Obras Publika.

Razaun prinsipal husi komunidade afetadu sira iha suku Bekora, Kamea no Ailok hodi kontra markasaun daruak tanba estatutu rai, maioria rai privadu, nune’e bainhira Estadu hakarak atu utiliza rai privadu ba interesse publiku nian tenke halo tuir prosesu legal bazeia ba Lei Nú. 8/2017 kona-ba Espropriasaun ba utilidade publika ne’ebé regula kona-ba kondisaun no prosesu atu okupa propriedade privada ba utilidade publika.

Comment

DILI: Autoridade Protesaun Sivil, evakua ona vitima uma-kain 32 ne’ebé afeitadu ba inundasaun iha loron 8 fulan-Marsu, tinan ne’e, iha Aldeia Moris Foun, Suku Komoro, Postu Administrativu Dom Aleixu, Munisipiu Dili.

Comment

 
RAI IHA RDTL:
1. Rai ESTADU mak rai sira domíniu públiku no domíniu privadu;
2. Rai PRIVADU mak rai sira propriedade perfeita no hak milik;
3. Rai KOMUNIDADE KULTURAL mak rai sira propriedade informal;
4. Rai KOMUNIDADE RELIJIOZA mak rai sira domíniu públiku no domíniu privadu.
UMA IHA RDTL:
1. Uma ESTADU mak uma sira domíniu privadu;
2. Uma PRIVADU mak uma sira propriedade privada;
3. Uma KOMUNIDADE KULTURAL mak uma sira propriedade informal;
4. Uma KOMUNIDADE RELIJIOZA mak uma sira domíniu privadu.
Kona ba RAI iha RDTL
1. Rai ESTADU (domíniu privadu, pertense ba Estadu) mak rai sira SEM DONU no rai sira ne'ebé governu uza hodi halo atividade sira.
2. Rai PRIVADU (propriedade privada, pertense ba ema ida-idak) mak rai sira ne'ebé ema ida-idak (singular ka koletiva) halo nia natar, halo nia to'os, halo nia kintal no halo nia plantasaun ka nia rai-mamuk (animal luhan no animal han fatin).
3. Rai KOMUNIDADE KULTURAL (propriedade informal ka propriedade kultural, pertense ba uma-lisan nudar instituisaun kultural, la pertense ba ema ida-idak) mak rai-lisan sira, hanesan natar-lisan, to'os-lisan, kintal-lisan no platasaun-lisan, rai-lisan-mamuk (animal luhan no animal han fatin).
4. Rai KOMUNIDADE RELIJIOZA (domíniu privadu, pertense ba instituisaun relijioza) mak rai sira komunidade katólika (dioseze, parokia, konferensia, kongregasaun, fundasaun no assosiasaun), rai komunidade protestante, rai komunidade izlâmika, rai komunidade hindu no rai komunidade budha, ne'ebé komunidade sira ne'e uza hodi halo atividade sosial no edukasional (kampu disportu) ka atividade produtiva (natar ka kintal).
Kona ba UMA iha RDTL
1. Uma ESTADU (domíniu privadu, pertense ba Estadu) mak uma hirak ne'ebé governu Portugés no governu Indonézia husik hela, inklui mós uma hirak ne'ebé goveru TL rasik harii hosi 2002 to'o prezente.
2. Uma PRIVADU (direitu propriedade privada, pertense ba ema ida-idak) mak uma hirak ne'ebé ema ida-idak (singular ka koletiva) mak harii (hahú hosi tempu kolonial, tempu okupasaun no tempu independensia) hodi hela (habitasaun) ka halo servisu no atividade ruma (hanesan atividade ekonomia, edukasaun ka sosial).
3. Uma KOMUNIDADE KUTURAL (propriedade informal ka propriedade kultural, pertense ba uma-lisan nudar instituisaun kultural, la pertense ba ema ida-idak) mak uma-lisan hirak ne'ebé komunidade lokal sira harii hodi hela no mós halo aktividade kultural sira (hanesan ritu kultural ka serimónia kultural ruma).
4. Uma KOMUNIDADE RELIJIOZA (domíniu privadu, pertense ba instituisaun relijioza) mak uma hirak ne'ebé membru komunidade relijiosa (katólika, protestante, islam, hindu no budha) sira harí hodi hela no halo nia aktividade relijioza (Igreja, Kapela, Meskita, Pura, Candi), nia atividade edukasional (eskola, kolejiu no sentru formasaun) ka nia aktividade sosial (orfanatu, klinika no salaun).
Kona ba FATIN iha RDTL
1. Fatin PÚBLIKU ka espasu públiku (domíniu públiku, pertense ba Estadu) mak tasi-ibun ho nia ninin (50m), mota ho nia ninin, be-matan ho nia ninin, debu (lagoa) ho nia ninin, estrada ho nia trotoar sira, ponte sira, jardim sira, parke nasional, semitériu, jardin dos erois no sst.
2. Fatin PRIVADU ka espasu privadu (propriedade privada, pertense ba ema ida-idak) mak fatin hirak ne'ebé ema ida-idak (singular ka koletiva) hodi halo nia atividade privadu sira (hanesan: atividade emprezarial, ekonómika, industrial, edukasional ka sosial)
.
3. Fatin KULTURAL ka sítiu kultural (propriedade informal ka propriedade kultural, pertense ba uma-lisan nu'udar instituisaun kultural, la pertense ba ema ida-idak) mak fatin hirak ne'ebé komunidade lokal sira uza hodi halo ritus no serimónia kultural.
4. Fatin RELIJIOZU ka sítiu relijiozu (domíniu públiku, pertense ba instituisaun relijioza) mak fatin sira ne'ebé komuidade relijioza sira uza hodi halo ritus no serimónia relijiosa, hanesan Santuáriu, Gruta, Kalváriu no Estátua sira fatin.
OBRIGADU

Comment

DILI: Asosiasaun Nasional Múzika Timor-Leste (ALMAMOR) servisu hamutuk ho Komisaun Organizadora Lian Kultura Rai-Nain Timor (LIKURAI Timor), sei loke kompetisaun múzika koremetan iha munisipiu sira hotu iha teritoriu Timor-Leste.

Comment

DILI: Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão fó orientasaun bá Komisaun Funsaun Públika (KFP) atu hala’o servisu foku bá Reforma Administrasaun Públika, tanba servisu ida ne’e todan.

Comment

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« April 2025 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30