Dadus MS 2025: Pasiente na’in 193.929 halo tratamentu, na’in 1.922 lakon vida Featured

By Graça de Carvalho Marsu 27, 2026 181
FOTO: espesial FOTO: espesial

DILI: Ministériu Saúde rejista katak durante tinan 2025, profisionál saúde sira iha Timor-Leste halo atendimentu ba pasiente hamutuk na’in 193.929, no husi númeru ne’e, na’in 1.922 lakon vida iha fasilidade saúde sira.

Diretór Jerál Servisu Ospitálar Interinu, ne’ebé mós nu’udar atuál Diretór Nasionál Diresaun Nasionál Farmásia Produtu no Médikamentus (DNFPM), MS, Delfim Ferreira hatete, atendimentu ba pasiente sira realiza iha ospitál lima iha territóriu Timor-Leste tomak.

“Iha tinan 2025 iha pasiente hamtuk 193.929 mak ita0nia profisionál saúde atende ona.Maioria hela iha kada ospitál sira ne’e bele haree sira-nia durasaun baixa ne’e purvolta 203,59, nia mediu katak kama ida bele atende ema na'in neen, balun tama  dader, meudia, depois kalan alta, iha pasiente seluk okupa fila fali," dehan Delfim liu husi konferénsia imprensa iha Salaun Palásiu da Cinzas, Kuarta (25/03).

Nia esplika katak, husi númeru total pasiente sira ne’e, taxa mortalidade iha tinan 2025 rejista hamutuk 1.922 kazu, ho rásiu aprosimadamente 45 kazu kada 1.000 pasiente.

“Agora tuir opiniaun sira ne’ebé mak mosu dehan ‘ita hakarak ita-nia maluk sira mai lakon vida iha ospital laran’. La'ós hanesan ne’e, maibé ne’e kontajen formulasaun ne’ebé mak monitoriza situasaun sira. Moras ne’ebé mak baixa, númeru sira ne’ebé iha mak hatudu katak ita iha hela kondisaun ne’ebé mak di’ak," nia dehan.

Tuir Delfim, fator ida ne’ebé kontribui ba mortalidade mak pasiente barak mai ospitál bainhira moras ona iha faze grave.

Nia mós dehan, asesu ba fasilidade saúde iha área balun seidauk sufisiente, no komunidade balun sei depende ba tratamentu tradisionál.

"Agora opsaun dahuluk mak moras ba fasilidade saúde, labele hein to'o grave mak ba. Tanba ne’e enkoraja ba públiku, favor, ita hotu buka solusaun ba familia sira ne’ebé mak moras, atu foti desizaun lalais, labele husik sira sofre iha uma laiha membru familia ida mak preokupa,” katak nia.

Kama 530 iha ospitál disponívél

Relasiona ho kapasidade, MS rejista katak iha tinan 2025, ospitál sira iha Timor-Leste fornese kamahamutuk 530 ba atendimentu pasiente.

Distribuisaun kama sira inklui:Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) kama 359, Hospitál Referál Eduado Ximenes (HoREX) Baukau kama 75, Hospitál Referál Maliana kama 24, Hospitál Referál Suai kama 24, Hospitál Referál Maubisse kama 24, no Hospitál Rejionál RAEOA kama 24.

Delfim dehan, kapasidade ida ne’e konsidera nafatin limitadu, maibé bele responde ba situasaun normal no rezerva bainhira iha aumentu pasiente.

Molok ne’e, Ministra Saúde, Elia dos Reis Amaral, responde preokupasaun husi deputadu sira iha Parlamentu Nasionál kona-ba atendimentu iha HNGV.

Tuir nia, servisu médiku sira hala’o tuir estandar husi Organizasaun Mundial Saúde (OMS) no regulamentu Ministériu Saúde (MS) nian.

“Atendimentu médiku sira hala’o tuir estandar internasionál. Indikadór global sira hatudu katak ita seidauk ultrapasa limitasaun ne’ebé iha,” nia dehan ba jornalista sira iha Palásiu Governu, Kuarta (18/03).

Nia mós rejeita alegasaun katak kada loron akontese kazu mate labarik iha ospitál.

“Se loron ida mate ida, fulan ida bele to’o kazu 30. Maibé dadus global hatudu katak situasaun la hanesan ne’e,” nia hatete.

Maski nune’e, Ministra rekoñese katak fasilidade saúde, liu-liu iha HNGV, sei hasoru limitasaun durante tinan barak nia laran.

Tanba ne’e, governu sei kontinua esforsu hodi hadi’a infraestrutura, ekipamentu médiku modernu, no kapasidade rekursu umanu iha setór saúde.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« March 2026 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31