DILI: Governu Liu husi reunian Konselu Ministru aprova ona rezolusaun rua, mak hanesan halo ezonerasaun ba José Luis Guterres (LUGU), no nomeia hikas Arsenio Paixão Bano lidera Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Cuse Ambeno (RAEOA).
DILI:Uma Fukun Parlamentu Nasionál, Deputadu Bankada CNRT, husu Governu liuhusi ministériu justisa tenke halo sosializasaun ba média no entidade relevante sira kona-ba definisaun ezbosu lei difamasaun ne’e.
DILI: Governu liuhusi Ministériu Justisa (MJ) iha planu atu altera artigu difamasaun iha Kódigu Sivíl ba Kódigu Penál. Tanba ne’e, Konsellu Imprensa (KI) hamutuk ho Sosiedade Sivil sira kontra planu ne’e tanba intensaun atake liberdade expresaun kontra Konstituisaun RDTL.
DILI: Atu hakotu knaar nudar Sekretáriu Estadu Kooperativa (SEKop), Arsenio Pereira da Silva mos lakohi atu husik leet nia responsabilidade boot ne’ebé durante tinan ida resin halo ona ba nasaun no povu ne’e.
DILI:Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál Empregu (SEFOPE) Julião da Silva, hasoru malu ho Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, hodi informa kona-ba trabalhadór feto Timoroan ne’ebé hetan isin-rua (gravida) iha Australia atu haruka fila mai Timor-Leste.
DILI: Pagamentu Subsidiu ba uma kain, ohin hahú realiza ona, iha sede suku hotu, maibé komunidade sira la tuir regra Organizasaun Mundial Saúde (OMS), nian hodi garantia distansamentu sosial no fijiku, tanba formatura sena malu de’it.
DILI: Suku Kamea, Postu Administrativu Kristu Rei, Munisipiu Dili, ninia populasaun ne'ebé sai benefisiariu ba subsidiu uma kain U$200 hamutuk ema na'in 1.362 maka naran la sai.
Tuir observasaun diariu INDEPENDENTE nota katak iha suku ne’e mantein duni regra distansiamentu sosial.
DILI: Ekipa subsidiu $100 halo ona pagamentu apoiu monetáriu ba fulan rua nian hamutuk $200, ba kada reprejentante uma kain iha teritoriu Timor-Leste.
Pagamentu ne’e hahú ohin loron Tersa too Kinta, uma kain hamutuk 298.119 iha Munisipiu 12, la inklui REAOA-Oekusse.
Total uma kain ne’e ho orsamentu hamutuk $99,623,800.00 mak sei distribui, relasiona Coronavirus Disease 2019 (Covid-19), ne’ebé nasaun enfrenta hela.
Tuir observasaun Online INDEPENDENTE iha terrenu tersa ohin katak, benefisiariu sira ne’ebé tuir liña formatura la kumpri regra distansia sosial, liliu Vise-Primeira Ministra, Armanda Berta dos Santos.
DILI: Maski Governu hamosu ona regra foun iha Estadu Emerjensia (EE) datoluk hodi hametin liutan seguransa iha fronteira rai maran (Terrestre), maibé realidade ema illegal sira kontinua tama mai Timor-Leste.
Iha semana kotuk ema tama illegal liuhusi fronteira Batugade, Suai no RAEOA, hamutuk na’in 27.
DILI: Kazu Suspeitu Corona Virus Deasses 2019 (Covid-19) ne’ebé deteta Ospital Referal Suai, Covalima nia rezultadu teste laboratóriu negativu.
DILI:Sekretáriu Jerál Partidu CNRT, Kalbuadi Lay hala’o hela tratamentu saúde iha Melbourn, Australia hahú iha loron 15 fulan-Marsu 2020 molok Timor-Leste tama ba situasaun Estadu Emerjensia (EE).
Advogadu privadu Deputadu Kalbuadi, Fernando Carvalho konfesa katak los duni Kalbuadi oras ne’e iha hela Australia, Melbourne kona-ba asuntu saúde.
DILI: Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) halo sosializasaun kona-ba subsídiu Coronavirus Disease 2019 (Covid-19) ba kada uma kain.
Naran hirak ne’ebé taka iha suku bazeia ba lista husi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE). Nune’e, bainhira iha ema balun naran laiha bele halo reklamasaun ba governu.
DILI: Iha 2 Juñu 2015, Timor-Leste lakon nia figura di’ak ida. Figura ne’ebé durante tempu naruk nia laran dedika nia an tomak ba rai no povu ida ne’e ninia liberdade no dezenvolvimentu. Figura ne’e mak Fernando de Araujo ‘La Sama’.
DILI: Orsamentu rihun $500 husi fundus ba Covid-19 ne’ebé aloka ba Parlamentu Nasionál (PN) konsege hamosu polemika. Maske fofoun iha votasaun, laiha deputadu ida iha PN mak vota kontra, maibé hafoin mosu kritika, deputadu balun mós hahú “fase liman”.
Deputadu husi Bankada FRETILIN, PLP, KHUNTO, no PD kritika kona-ba proposta ba osan rihun $500 atu hasai husi tokon $150 ne’ebé Preve ba covid-19, tanba tuir sira katak Parlamentu Nasionál iha osan atu halo fiskalizasaun nune’e la presiza foti fali osan husi fundus ba Covid-19.