Asosiasaun Tane Konsumidor husu Governu Foti Medida ba Folin Kombustivel Sa'e Featured

By Agustino Gama Abril 08, 2022 281
Prezidente Asosiasaun Tane Konsumidor Antonio Ramos. Foto:Agustino/INDEPENDENTE. Prezidente Asosiasaun Tane Konsumidor Antonio Ramos. Foto:Agustino/INDEPENDENTE.

DILI: Asosiasaun Tane Konsumidor husu ba Governu atu foti medida imediata halo intervensaun lalais ba folin konbustivel iha merkadu ne'ebe kontinua aas.

 Tuir Prezidente Asosiasaun Tane Konsumidor Antonio Ramos, hatete, parte Asosiasaun Tane Konsumidor akompaña iha merkadu haree folin konbustivel sa’e afeita ba konsumidor no operador ekonomia sira sai fraku.

"Ami husu ba governu tenke hola medida, tanba agora tendensia merkadu ita nian hatudu katak, iha situasaun krize hanesan ne'e, labele husik merkadu auto-regulariza, estadu tenke rezolvida merkadu, apelu ida ne'e mós ba entidade kompatente sira liu-liu ministeriu komersiu atu tur hamutuk ho Asosiasaun operador sira resolve problema mina no sasan folin sa'e ne'e," dehan nia ba Jornalista liu husi konferensia Imprensa, iha knar fatin Vila Verde, kinta horseik (07/04).

Tuir nia, dadus ne’ebé Tane konsumidor foti iha fulan rua nian laran, ida ne’e hatudu faktus katak, folin konbustivel sa’e.

"Dadus ne'ebé mak ami hetan iha loron 28 fulan fevereiru tinan ne'e, presu gazoel sa'e fali, enkuantu presu gazolina mak tun, normalmente gazolina mak iha oin, gazoel mak iha kotuk, ezemplu Pertamina ETO iha loron 14 ne'e ami fó ba kolega sira ninia presu gazoel nian dolar amerikanu $1,16 sentavus no gazolina $1,18 centavus, mais iha loron 05 fulan ne'e, gazoel sa'e fali ba $1,27 sentavus no gazolina $1,37 sentavus ida ne'e atu hatudu katak, depois iha de'it fulan ida nia laran ou semana tolu nia laran, ninia aumenta inflasaun ne'e sa'e ba entre gazoel ho gazolina 15 ba 21%, nune'e aumenta brutal uitoan,"tenik nia.

Enkuantu, nia dehan, iha loron 07 fulan marsu,  folin mundu mundial atinje dolar amerikanu $139 kada barel, mais horisehik (06/04) tun fali ona ba $137 perbarel.

Nune'e, nia dehan, tuir dadus husi Tane Konsumidor iha semana tolu nia laran, folin sa'e maka'as iha komvustivel, seidauk tan ho komunidade ka populasaun ou konsumu jeral halerik iha folin seluk,

"Ita agora foku ba folin mina ne'e nia entendensia sa'e maka'as, hanesan iha pertamina sa'e 9% iha gazoel ho gazolina, enkuantu ETO gazolina tuun fali, aumenta 15% mais boot, no husi gazoel sa'e ba 21%. Situasaun ne'ebé normal mina gazolina mak karun,” nia relata.

Tanba ne’e, Governu tenke fó atensaun ba folin konbustivel ne’ebé sa’e, labele aproveita situasaun ne’e hasa’e folin tuir sira nia hakarak.

Molok ne’e, tuir dadus ne’ebé Jornalista Jornal INDEPENDENTE rekoila husi estasaun kombustivel iha area Hudi Laran, Fatuhada no Kuluhun, Dili, folin kombustivel hahú sa’e neneik iha fulan Janeiru tinan ne’e.

Iha fulan Janeiru, folin gajolina iha sentru kombustivel sira $1.15 sentvus no gajoel $1.14 sentavus.

Iha fulan Fevereiru, folin gajolina sa’e ba $1.19 sentavus no gajoel $1.18 sentavus.

Iha fulan Marsu, folin gajolina sa’e ba $1.25 sentavus no gajoel sa’e ba $1.25 sentavus.

Iha fulan Abril, folin gajolina sa’e maka’as ba $1.35 sentavus no gajoel sa’e ba $1.36 sentavus.

Ba situasaun ida ne’e, Ministru Finansas Rui Augusto Gomes dehan, daudaun ne'e Konsellu Ministru (KM) deskute hela kestaun ida ne'e.

"Parte ida ne'e mós ohin ami deskute iha konsellu Ministru no Ministeriu Koordenador Asuntu Ekonomiku mós halo hela koordenasaun servisu sira par verse ita buka mekanizmu atu bele kontinua hamenus todan ida ne'e, atu labele afeita demais ita-nia mobilidade ema no sasan iha rai laran," dehan Rui hafoin reuniaun Konsellu Ministru iha palasiu Governu, Kuarta (06/04).

Maibé, nia dehan, inflasaun ne’ebé daudauk ne’e TL sofre ne'e la'os kestaun Timor-Leste nian de'it, mais iha mundu tomak.

“Komu Timor-Leste mós importa sasan mak nia sujeita mós ba impaktu sira ne'e. Maibé Governu tetu hela, ita mós halo hela koordenasaun, reuniaun sira, atu koalia oinsa buka mekanizmu par atu proteje ita-nia populasaun sira labele susar liu," katak nia.

Iha fatin hanesan, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonomikus (MKAE), Joaqauim Amaral hatete, daudaun ne’e governu halo hela akompañamentu no sei foti medida iha tempu ne'ebé oportunu.

"Ha'u hanoin ita sei foti medidas iha tempu ne'ebé oportunu, agora ita halo hela akompanamentu ba iha situasaun presu atual," dehan nia.

Nia afirma, situasaun presu mina kada momentu sa’e tanba ne'e bele foti medida iha tempu ne'ebé situasaun ezije ona, bele fulan oin ka fulan klaran.

"Sim, konserteza medida kuandu Governu tenta intervene medida sira ne'ebé hanesan ho pais sira seluk halo, adapta no ajusta ho ita-nia realidade, ha'u hanoin to'o tempu sei aplika ida ne'e, ita sei liu husi dalan sira ne'e par kontinua hakaman situasaun ekonomia iha rai laran," katak nia.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV