DILI: Profesores sira ne’ebé durante ne’e hala’o ona sira nia knar nuudar voluntariu iha eskola sira, maibé ministeriu edukasaun seidauk rekoñese sira.
Manorin na’in, Amália Rodrigues Ximenes sai voluntária iha eskola durante tinan 10 resin hafoin governu rekoñese nia knaar, no sai profesór kontratadu iha tinan 2023, maibé inisiu husi fulan-Janeiru tinan 2024 governu hapara hikas fali nia kontratu.
DILI: Timor-Leste mosu kazu foun ho naran virus Chikungunya ne’ebé mai husi susuk tanba ne’e Ministériu Saúde (MS) husu ba komunidade sira nafatin kuidadu-an iha tempu udan monu rai.
DILI: Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão ho ekipa dezloka ba pais Suisa hodi partisipa iha Forum Ekonómiku Mundiál (World Economic Forum) ba dala-54, iha Davos-Klosters.
DILI: Governu liu husi Konsellu Ministru (KM) halo ona aprovasaun Dekretu Lei kona ba regras Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE 2024) nian.
DILI: Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta husu ba governu dasia ne’ebe lidera husi Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão atu aselera prosesu konstrusaun Aeroportu Internasionál Nicolau Lobato.
DILI: Tuir planu, Tersa (16/01), ohin, Ministériu Komersiu no Industria sei asina kontratu ho kompaña importadór rua hodi implementa subsidiu foos ba faze daruak.
DILI: Resistênsia Nasional Estudantes Timor-Leste (RENETIL), husu ba governu liu husi Ministeriu Saude (MS) atu hola medida imediatu hodi rekruta pessoal saúde ne’ebé kualifikadu hodi preenxe fatin sira ne’ebé sei mamuk.
DILI: Profesor kontratadu hamutuk 1.449 ne’ebé kontratu remata ona iha loron 31 fulan-Dezembru 2023 husu Ministeriu Edukasaun atu fó karta notifikasaun konaba sira nia sala hafoin haruka sira tribunal maibé banhira seidauk iha karta notifikasaun mak profesor kontratadu mantein iha edifisiu ME hodi ejiji sira nia estatutu.
DILI: Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, enkoraja Prezidente Rádio Televisão Timor-Leste (RTTL), José António Belo ‘Taraleu’, tenke halo programa ba infraestrutura no kapasita jornalista hodi dezenvolve no konsolida RTTL.
DILI: Xefe Estadu Maiór, FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Tenente Jenerál, Domingos Raul “Falur Rate Laek” husu ba Govenu dasia kontinua dezenvolve Autoridade Maritima Nasionál ne’ebé antes ne’e Governu anterior estabelese ona.
DILI : Parlamentu Nasional (PN) husu ba Governu liu husi Sekretariu Estadu Floresta (SEF) atu kria politika ida oinsá bele dezenvolve ai-kameli sai valor ba ekonomia iha tempu tuir mai.
DILI: Ministériu Agrikultura Pekuaria Peska no Floresta(MAPPF), Marcos da Cruz afirma, iha tinan 2024 sei tau prioritiza ba konstrusaun irrigasaun boot tolu no ninia prosesu sei la’o hela.
DILI: Folin foos iha merkadu la hatudu mudansa. Foos 20 no 25 kilograma ne’ebé fa’an iha merkadu ho folin $15.50 to’o $18.75.
DILI: Ministériu Edukasaun (ME), bandu eskola públiku iha teritoriu hotu atu labele halo kobransa ba estudante sira kona-bá uniforme ka kualker asuntu sira.
Tuir Ministra Edukasaun (ME), Dulce de Jesus afirma, Ministériu Edukasaun (ME) hasai ona sirkulár ba eskola publika sira iha teritoriu, atu labele kobra osan husi estudante inan no aman sira hodi suku farda ba estudante sira iha tinan 2024
Nia hatutan, Ministériu Edukasaun foti desizaun hodi bandu eskola hotu labele kobra osan ba estudante sira kona-ba farda ne'e ho razaun atu labele hatodan gastu ne'ebé boot ba inan aman sira.
"Loos duni Ministériu Edukasaun hasai sirkulár ba eskola hotu atu hapara kobransa liuliu inísiu anu letivu foun ida ne’e, tanba ami haree ona iha eskola públika barak mak antes ne’e suku ona farda, depois sira obriga inan-aman sira tenke sosa ho presu ne'ebé karun, ami konsidera ida ne'e kontinua hatodan sira tanba dala ruma iha família ida iha oan rua ka tolu mak eskola iha fatin ida no la iha kapasidade atu hola farda ba sira-nia oan" Dehan Ministra Dulce, iha Lecidere, Sesta (12/01).
Ministra Edukasaun realsa, eskola públika iha teritóriu tomak labele suku farda ba alunu sira tamba Ministériu Edukasaun mak sei prepara modelu (motif) hodi suku ba saia, kalsa no kamiza ho folin ne'ebé bele ajuda inan aman sira
" Uniforme ba eskola públiku sira ne’e ita sei deside bazeia ba ba kores ho hena sira ne’ebé ita bele fásil hetan ho folin ne’ebé bele ajuda inan aman sira. No estudante sira ne’e sei uza kamiza kór mutin ho folin ne'ebé baratu," afirma nia.
Ministériu Edukasaun mak sei prepara farda nia amostra iha kada eskola sira, inklui alfaiate nune'e bele fasilita inan aman sita suku bazeia ba modelu ba kada estudante.
Nia husu ba eskola hotu atu kontinua hein desizaun ba suku farda foun maibé nia solisita ba eskola sira bele uza lai uniforme ne'ebé iha ona ba estudante tuan sira no ba foun bele uza farda metan ko mutin hodi hein farda foun ne'ebe sei mai iha tempu besik.
Iha sorin seluk Prezidente komisaun G neebe trata Asuntu Edukasaun, Juventude, Kultura no Sidadania, Armando dos Santos Lopes, sujere ba governu atu define uniforme farda eskola ba estudante sira iha teritóriu nasionál.
"Husu ba governu atu kria uniformizasaun farda ba estudante sira hotu iha teritóriu nasionál uniforme ne’e ho objetivu karik ita-nia oan sira tau farda eskola nia ita haree modelu ida de’it labele oioin no bele halo kmaan netik sira ne’ebé ekonomia la sufisiente" Nia informa
Tamba durante ne'e estudante sira suku farda kada tinan nune'e difísil oituan ba sira ne'ebé ekonomia la sufisiente satán ho inan-aman ne’ebé oan liu nain-4 ba leten suku fali farda foun kada tinan.
Nia hatutan, ho nune'e komisaun G sei bolu ministeriu kompotente hodi deskute no fo hanoin ba governu atu hamosu rezolusaun governu no karik Parlamentu Nasionál (PN) mós bele hasai rezolusaun ida hodi hateten governu halo uniformizasaun ba farda estudante hotu iha teritóriu nasionál.