Labarik Menus Tinan 5 Na’in 50 Afeta HIV-SIDA Featured

By Ekipa INDEPENDENTE Setembru 28, 2022 719
Moras HIV/SIDA. Foto:Dok. Moras HIV/SIDA. Foto:Dok.

DILI: Relatoriu Ministeriu Saúde hatudu labarik ho menus tinan lima (5) liu ema na’in 50 iha Timor-Leste maka afetadu ba moras HIV-SIDA. Nune’e, hamosu preokupasaun makaas husi deputadu Parlamentu Nasional.

Deputada Bankada Fretelin, Lidia Norberta, lamenta tebes ho labarik sira ne’ebé afeta ba virus ne’e. Nune’e, númeru sei aumenta ba beibeik iha nasaun ne’e.

Nia dehan, tuir informasaun husi komunidade sira, labarik sira menus husi tinan lima afeta ona ba moras HIV-SIDA kauza husi inan-aman sira ne’ebé balun ne’ebé afetadu ona.

“Kazu ne’e prekupante tebes, ne’e duni husu ba Ministériu Saúde no Ministeriu Edukasaun bele servisu hamutuk hodi fahe informasaun ba alin foin-sa’e sira,” dehan nia, iha plenaria Parlamentu Nasional, horisehik.

Nia hatutan, hamenus risku ba moras HIV-SIDA no numeru ne’ebé kontinua aumenta ba beibeik.

Presiza sosializa Masimu

Parlamentu Nasionál husu Ministériu Saúde ho Institutu Nasionál kombate HIV-SIDA halo sosializasaun ba komunidade atu diminui númeru infetadu iha rai laran.

Vise Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Angelina Sarmento hateten, Ministériu Saúde, Komisaun Nasionál kombate HIV-SIDA tenke kontinua halo sosializasaun oinsá ema bele prevene aan husi moras HIV-SIDA.

"Tanba ida ne'e (HIV-Sida) sai ameasa ba iha ita-nia rai, liuliu ba ita-nia jerasaun sira, labarik no joven sira," dehan nia.

Maria hateten, tipu hada’et la'ós liuhusi relasaun seksual de'it, maibé liuhusi daun ne'ebé sona husi ema ne'ebé pozitivu HIV-SIDA, bainhira sira ne'ebé simu daun ne'e iha posibilidade boot atu hetan mós HIV-SIDA.

"Ida-ne'e Ministériu Saúde tenke iha planu konkretu atu kontribui ba redusaun prevensaun, la'ós redasaun prevensaun no atu kura de'it, maibé prevene," tenik nia.

Atu prevene HIV-SIDA, tuir nia, liuhusi sosializasaun atu sosiedade komprende moris ida saudavel, moris ema ne'ebé iha kaben na'in tenke iha fidelidade uma-kain. Labarik sira tenke iha kondisaun diak ba sira-nia moris, nutrisaun, ai-han ba konsumu loroloron nian.

Maibé hanoin preokupasaun ne'e la'ós husi Ministériu Saúde nian de'it, maibé Parlamentu Nasionál no sosiedade no komunidade tomak tenke prevene moras HIV-Sida.

"Ha'u hanoin fatór barak mak kontribui ba família, inan ida, aman ida hetan moras hadaet sexual, maibé ba inan sira ne'ebé mak iha moras ida-ne'e depois hadaet ba sira nia oan," Nia relata.

Nia dehan, kuandu sira detetadu ona dehan sira nia pozitivu HIV-SIDA, sira tenke ba halo tratamentu, tenke lori mós sira-nia oan sira atu bele hatene.

Tanba kuandu tama ona SIDA ne'e difisil atu kura, maski atu halo tratamentu to'o ne'ebé mós difisil, maibé sei iha faze HIV, Ministériu saúde iha programa regular ne'ebé bele ajuda sira atu halo tratamentu.

Maibé nia husu Ministériu Saúde halo tratamentu sein diskriminasaun, dala barak mós pasiénte sira-ne'ebé mak afetadu ona, sira ba halo tratamentu, sira hetan mal trata ho linguazen ne'ebé mak la di'ak husi pesoal saúde sira.

"Balun ko'alia dehan tanba o nakar, o nia inan nia nakar, liafuan sira hanesan ne'e la merese, tanba nia pozitivu ona HIV-Sida, ita labele mal trata tán sira no ita labele hasai linguazen ne'ebé mak afeta ba sira nia dignidade," Nia husu.

Nia subliña, tanba sira hanesan ema, sira iha direitu atu hetan tratamentu saúde, iha sentru saúde ne'ebé iha duni devér atu haree sira.

Sosializasaun mak importante liu atu prevene hodi eduka konziénsia atu oinsá hala'o moris saudavel, fidelidade iha uma-kain.

Nia informa, ema balun ke hanesan iha kondisaun ne'ebé mak obriga sira tenke halo buat ida ne'ebé sosiedade haree katak ida-ne'e la normál.

"Entaun ita opsaun ne'ebé mak ema bolu, uza kondom kontra sexsu atu bele prevene," Tenik nia.

Nia informa, ohin loron sosiedade Timor-Leste nian ne'e akontese degradasaun morál ida-ne'ebé ké boot tebes liberdade ema ida nian sein kontrola. Liberdade no direitu ne'ebé laiha obrigasaun.

Molok ne'e, Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo, husu ba profisionál saúde sira atu labele diskrimina ema ho moras HIV-SIDA bainhira sira ba halo tratamentu iha fasilidade saúde.

"Husu ba profisionál saúde sira tanba dala barak enfermeiru no parteira sira la hatene rai segredu pasiente nian kona-ba HIV signifika ita halo diskriminasaun ba pasiente sira, entaun ida ne’e sai fatór ida ba pasiente atu moe hodi la ba halo tratamentu iha fasilidade saúde sira," dehan nia.

Ministra husu mós ba komunidade, liuliu família sira atu labele halo diskriminasaun ba ema ne’ebé afeta ba moras HIV-SIDA, nune’e pasiente sira bele kontinua halo tratamentu, se la’e para iha dalan klaran tanba moe.

"Tuir peskiza ne’ebé mak iha katak diskriminisaun ka estigma makaas liu no halo pasiente sira moe hodi ba halo tratamentu iha fasilidade saúde sira," tenik nia.

Tuir dadus husi Ministériu Saúde, husi 2003 to’o Juñu 2022, totál kazu HIV-SIDA hamutuk 1.704, husi númeru ne'e, ema ne'ebé mate ba HIV-Sida hamutuk 271 no  fahe ba kategoria grupu idade menus husi tinan (5) lima hamutuk 51, tinan neen (6) to’o 14 hamutuk 18, idade 15 to’o 24 hamutuk 461, idade 25 to’o 44 hamutuk 1.022, idade 45 ba leten hamutuk 152.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Tuir ami iha Twitter

Kalendariu Notisia

« May 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31