Ema Ne’ebé Hakarak ba Munisipiu Kontakta Direita ba Diretór SIJK Featured

By Saturnina da Costa Marsu 17, 2021 476
Autorizasaun Viajen ba Munisipiu iha situasaun serka sanitaria no konfinamentu obrigatoriu. Autorizasaun Viajen ba Munisipiu iha situasaun serka sanitaria no konfinamentu obrigatoriu.

DILI: Kordenadór Forsa-Tarefa ba Prevensaun no Mitigasaun Surtu Covid-19 iha Timor-Leste (CIGC-SS), Dr. Rui Maria apela ba sidadaun sira atu labele halibur iha Sentru Konvensaun Dili, atu nune’e reduz risku atu hada’et moras ba malu.

SIJK apela assuntu ne’e, relasiona ho komunidde balun ba halibur iha Sentru Konvensaun Dili hodi ezijé halo viajen ba Munisipiu.

Tanba ne’e, Dr. Rui hatete, hakarak  halo viajen ba Munisipiu kontakta direita ba Diretór Sentru Integradu Jestaun Krize, Brigadeiro General João Miranda ‘’Aluk’’.

“Apela ba populasaun ne’ebé presiza autorizasaun espesial atu tama ka atu sai husi serka sanitaria iha Munisipiu Dili, Baucau no Viqueque, atu haruka pedidu liu husi meiu ne’ebé temi ona iha leten. Favor evita mai halibur iha CCD hodi nune’e reduz risku atu hada’et moras ba malu,”dehan Dr. Rui, iha sala sentru konvensaun Dili, tersa horsehik.

Eis Primeiru Ministru ne’e fiar katak bainhira kontakta direita, ekipa Sekretariadu no ekipa Estadu Maior Kordenador nia sei halo esforsu hotu atu la demora hodi responde ba pedidu sira.

SIJK mós apela ba populasaun Timor-Leste tomak, liu-liu iha Munisipiu Dili, Baucau ho Viqueque atu nafatin hakmatek. Maski kazu konfirmadu aumenta ba beibeik, no naklekar mós ona ba Munisipiu Baucau no Viqueque.Nafatin matan moris neon nain, lalika sé tilun ba lia-anin ka rumores, pratíka nafatin medida sira ne’ebé ita hotu hatene ona.

Tuir dadus Covid-19, tersa horsehik (16/3), SIJK relata katak kazu foun ohin 5, kazu rekuperadu 0, kazu ativu 104. Kazu na’in 5, iha mane na’in 2, feto na’in 3, idade tinan 11 na’in 1, idade entre tinan 32-42 na’in 4

Iha sintomátiku 2, no sira na’in 3 seluk asintomátiku ka la hatudu sintomas.

Husi 1 janeiru 2021 mai to’o agora, iha 11% husi kazu detetadu maka hatudu sintomas, maibé sintoma ne’ebé lijeiru no seidauk iha ema ida maka presiza oksizéniu ka suporte respiratóriu seluk.

Jornalista: Saturnina da Costa

Editor: José Sarito Amaral

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV