Tuir komunikadu ne’ebé Online INDEPENDENTE asesu katak Prezidente Republika klasifika situasaun ida-ne’e hanesan ida husi situasaun sira ne’ebé grave liu desde tinan 1870, no alerta katak seka ka maran maka’as bele afeta maka’as asesu ba bee moos, agrikultura no moris povu no animál sira iha territóriu tomak.
Tanba gravidade situasaun ne’e, Prezidente husu Governu atu prepara planu asaun ida lalais no koordenadu. Ramos-Horta defende kria task force interministerial ida no aloka orsamentu espesiál atu apoia komunidade sira ne’ebé vulnerável liu, no subliña katak maski labele prevene fenómenu natureza nian, Estadu iha obrigasaun fundamentál atu halo preparasaun no asaun preventivu hodi hamenus sofrimentu povu timor nian.
Durante deklarasaun ba imprensa, Xefe Estadu aproveita oportunidade atu esplika ba públiku kona-ba nia papel konstitusionál relasiona ho aumentu foin lalais iha taxa alfandegária sira. Prezidente reafirma katak definisaun no alterasaun impostu sira mak kompeténsia exclusiva Governu nian. Prezidente esplika katak veto prezidensiál tenke uza de’it bainhira iha violasaun Konstituisaun nian, la’ós tanba diferensa opinião pesoál ka ekonomika kona-ba medida Governu nian, no ho ida-ne’e nia kontinua hatudu respeitu metin ba Konstituisaun Repúblika.
Ikus liu, Prezidente mós destaka rekoñesimentu Estadu Timor-Leste nian ba Helen Todd, ne’ebé sei simu kondekorasaun tanba nia servisu kontinuadu atu kontribui ba dezenvolvimentu nasaun liuhosi organizasaun sira la’ós governamentál (ONG). Nune’e mós, sei hala’o omenajen ida ho karáter póstumu ba nia oan, Kamal Bamadhaj, jovem ida ne’ebé sai vítima iha Masakre Santa Cruz.








