Xanana Fó Sasin ba Arguidu Gastão no Martinho Gusmão Featured

By Martinha Gusmão Maiu 30, 2018 1585
Xanana Xanana

DILI: Kay Rala Xanana Gusmão sai testemuña ba arguidu na’in rua Gastão de Sousa ho Martinho Gusmão, iha Tribunál Distritál Dili (TDD), kona-ba deskonfia kazu krime pekulatu uzu, administrasaun danoza no falsifikasaun dokumentu.

Tuir akuzasaun Ministériu Públiku nian arguidu Gastão Francisco de Sousa, eis-Ministru Obras Públika (MOP), iha loron 28 Fevereiru 2010, asina akordu entre Governu RDTL ho Asia Development Bank (ADB), projetu finansiamentu ho montante orsamentu hamutuk $46.000.000, ne’ebé atribui ba fundu ba reabilitasaun no konstrusaun estrada.

Projetu ne’e remata iha 2012 no tenke entrega fila-fali osan hosi fundu ne’ebé la utiliza ho montante $ 82.776,77, inklui viatura ualu (8).

Entre viatura hirak ne’ebé MOP simu konsta viatura ho matríkula 18-948 ho marka toyota land cruiser no viatura 19-754 ho marka toyota kijang innova ne’ebé entrega ba arguidu Diogo da Costa.

Maibé iha realidade fó koñesimentu de’it ba viatura rua seluk ho matríkula 18-723 ho marka toyota rav4 no viatura 18-947 ho marka toyota land cruiser prado.

Hafoin simu viatura hirak ne’e, tuir instrusaun verbál husi arguidu Gastão de Sousa, la fó koñesimentu ba departamentu lojístika no MOP kona-ba simu viatura hirak ne’e.

Bazeia ba akuzasaun MP, konkordánsia no kolaborasaun hirak ne’e ho intensaun hodi oinsá bele halakon rejistu viatura rua ne’e hanesan patrimóniu Estadu nian.

Tuir planu ne'ebé sira halo ona maka iha loron 24 Setembru 2012, arguidu Gastão komunika ba ADB kona-ba nia desizaun atu atribui viatura rua ho matríkula 18-948 no 19-754 ba unidade jestaun projetu nian, inklui manutensaun no abastesimentu kombustivel ne'ebé finansia husi ADB.

Maibé realidade hatudu katak, viatura ho matríkula 18-948 rai hela iha Gastão de Sousa nia rezidénsia iha aldeia Bekusi-Kraik, Suku Bekora.

Arguidu Gastão de Sousa mós permite arguidu na'in rua seluk Jordão Maria de Jesus da Silva Sousa ne’ebé koñesidu ho ‘Jordy’, oan husi Gastão de Sousa, Ferlio Afonso Bado Loi da Silva Sousa koñesidu ho ‘Viali’ (oan mane arguidu Gastão Sousa) hodi utiliza veíkulu hirak ne’e ba títulu pesoál durante sira nia paseiu iha sidade laran.

Iha data ne’ebé la konkretu, iha fulan Abríl ka meadu Maiu 2014, arguidu Martinho Gusmão solisita verbalmente ba arguidu Gastão Sousa hodi husu ajuda viatura ida ba preparasaun serimonia komemorativa tinan 200 Parókia Manatutu nian no iha loron 13 Maiu 2014 arguidu Gastão Sousa entrega pesoalmente viatura ho matríkula 19-754 ne'ebé uza hela ba títulu privadu husi arguidu Diogo da Costa (eis- Xefe Gabinete MOP).

Arguidu Martinho Gusmão utiliza viatura ne’e durante tinan 1 fulan 3 no bainhira uza viatura ne’e solisita dala 2 ba Gastão Sousa hodi halo manutensaun ba viatura iha loron 14 Juñu 2014 no iha 28 Agostu 2014 ne’ebé uza osan husi fundu ADB nian ho montante $532,34.

Bazeia ba akuzasaun hirak ne’ebé iha maka konsidera katak bens no ekipamentu hirak ne'ebé sira uza pertense ba Estadu. Mezmu nune’e, sira aproveita patrimóniu públiku ba benefísiu própriu maski hatene katak aktu sira ne’e prejudika Estadu.

Nune’e, arguidu Gastão de Sousa hetan akuzasaun primeiru, husi MP ho krime pekulatu kontra artigu 295 númeru 1 no 3 ba autoria materiál. Nune’e, arguidu Diogo da Silva, krime pekulatu ida seluk maka kontra artigu 295 númeru 1, 3 no 4 ba autoria materiál. Arguidu Jordão Sousa, Ferlio Sousa no Martinho Gusmão akuza ho krime administrasaun danoza kontra artigu 274 númeru 2 no 3 ba kumplisidade.

Hataan ba akuzasaun ne’e arguidu Gastão deklara ba Tribunál katak, kona-ba karreta prado ne’e iha momentu ne’e nia xapa matríkula uza privadu, tanba manutensaun, maibé karreta ne’e hala'o atividade servisu ninia ba cheek projetu.

Nia esplika, karreta ne’ebé durante uza xapa matríkula privadu ne’e la’ós nia mesak mak uza, maibé xefe departamentu mós uza hodi hala'o atividade servisu.

Kona-ba kombustivel, arguidu na’in rua Jordão Sousa no Ferlio Sousa utiliza veíkulu ba títulu pesoál durante sira nia paseiu iha sidade laran ne’e la loos, tanba sira kuandu lori karreta ba fase depois enxe mina sira fila mai uma la’ós lori karreta ne’e fali paseiu, tanba sira mós iha karreta ida-idak.

Kona-ba manutensaun ba viatura ne’ebé arguidu Martinho Gusmão, Gastão dehan, momentu arguidu Martinho solisita verbalmente ba hodi husu ajuda viatura ida ba preparasaun serimónia komemorativa tinan 200 Parókia Santo António Manatutu nian, ne’e hetan autorizasaun husi eis-Primeiru Ministru, Xanana Gusmão.

Bainhira fó sasin ba kazu ne’e, eis-Primeiru Ministru, Xanana Gusmão hateten, kona-ba reabilitasaun estrada Maubara ba Karimbala nia iha koñesimentu.

Nia dehan, ba viatura ualu (8) ne’e nia-nu'udar Primeiru Ministru iha altura ne'ebá hatene, tanba iha kualkér ministériu sempre fó hatene ba primeiru ministru.

Ba xapa matríkula privadu ka karreta ne’e para iha ministru nia uma no troka xapa privadu ba ministru ho xefe gabinete nia la hatene. Kona-ba Ministru nia oan uza karreta Estadu no enxe kombustivel ne’e nia laiha koñesimentu.

Tanba bainhira ema ne’ebé uza karreta Estadu ne’e ema ne’ebé funsionáriu, la’ós karreta ne’e fó fali ema seluk hodi hala'o fali nia interese privadu.

“Karreta ne’ebé ha’u fó ba arguidu Martinho atu halo atividade Parókia Manatutu nian, maibé iha momentu ne'ebá amu ba hasoru ha’u atu ami halo konkorda no aprova karreta ne’e atu hala'o atividade ba komemorasaun Igreja Manatutu ninian, tanba ADB mós halo konkordánsia ho Santa Sé. Tanba ne’e, liu husi gabinete sosiedade sivíl hatún despaxu ba Ministru Obras Públiku atu fó karreta ida ba amu Martinho”, deklara Xanana, iha TDD, horisehik.

Nia dehan, karreta ne’e Estadu ninia, fó karreta ba amu Martinho mak aat, la’ós Estadu mak hadi'a, maibé ema ne’ebé uza karreta ne’e aat nia mak hadi'a.

Testemuña mós deklara ba tribunál katak, Estadu kada tinan-tinan sempre aloka orsamentu ba Dioseze tolu Dili, Baukau no Maliana, maibé karreta ne’ebé primeiru ministru fó ba amu Martinho ne’e la hatama proposta.

Antes ne’e Tribunál notifika ona Amu Bispu Dioseze Baukau hodi fó sasin, maibé testemuña presta deklarasaun ho eskrita.

Julgamentu ne’e hetan partisipasaun husi eis-Ministra Justisa, Lúcia Lobato. Nune’e, arguidu Martinho Gusmão partisipa iha julgamentu ne’e ho batina mutin.

Hafoin rona deklarasaun sasin nian, juis deside hodi adia julgamentu ne’e ba 26 Juñu 2018, tuku 16:00 lokraik, hodi rona fali testemuña seluk.

Audiénsia julgamentu ne’e prezide husi juis koletivu Albertina Neves, António do Carmo, Jumiaty Freitas, Ministériu Públiku reprezenta husi Prokuradór Jacinto Babo no Lídia Soares, arguidu sira hetan asisténsia legál husi Defensór Públiku, Fernando Carvalho, Estaquio Guterres no Câncio Xavier. 

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV