PR Horta konsidera katak númeru institutu públiku barak liu ba rai ida ne’ebé ki’ik hanesan Timor-Leste.
"Sira ne'ebé uluk, Primeiru Ministru, busy loos, depois ministru ida mai ho ideia ida ba Institutu Públiku atu fó servisu ba partidu, depois inventa institutu públiku ida, depois ita mak aguenta institutu públiku. Tenke hamate duni, institutu públiku iha rai ida kiik hanesan Timor ne'e laiha justifikasaun, ida ka rua bele," dehan PR Horta hafoin vizita Komisaun Funsaun Públika, Kaikoli, Tersa (05/05).
Maski nune’e, nia rekoñese katak instituisaun balun iha importánsia, hanesan Serviço Autónomo de Medicamentos e Equipamentos de Saúde (SAMES I.P), tanba liga ho setor saúde ne’ebé sensível. Maibé nia kestiona utilidade instituisaun seluk hanesan AIFAESA I.P, ne’ebé tuir nia presiza avaliasaun husi Parlamentu Nasionál.
“Inventa tuun-sa'e arbiru, ne'e mak devia Parlamentu Nasionál haree buat sira ne'e," dehan nia.
Iha 2022, nia dehan, bainhira simu posse ba Prezidente Repúblika, nia bolu elementu partidu CNRT lubuk ida ba Prezidensia Repúblika.
“Ha'u mak bolu sira duni balun, tanba ha'u hatene katak eleisaun 2023 sira tenke ba governu, nune'e aproveita tempu iha ne'ebá ne'e estuda, ida-idak nia portufoliu kona-ba edukasaun, ekonómia.”
"Sira hotu-hotu sai duni tinan ida liu tiha, maibé balun, lubuk ida, sei iha Prezidensia Repúblika, sira kualifikasaun menus ne'e," dehan nia.
Tuir Horta, barak servisu di'ak no ho dedikasaun, maibé barak mós mak servisu la loos.
“Sira fuma sigaru iha li'ur, hemu kafé, oras tuku 05:00 de'it sai ona. Atu tama oras tuku 8 ho balun, oras tuku 09:00 mak tama, haan meiudia bele oras rua,” dehan nia.
Tanba ne'e, tuir Horta, tenke halo duni redusaun ba númeru funsionáriu hanesan kestaun polítika no estratéjika.
Iha parte seluk, nia mós haree oportunidade boot iha setór privadu, ne’ebé sei kria empregu barak iha futuru.
Projetu internasionál hanesan estaleiru naval iha Laleia no fábrika enerjia solár sei absorve traballadór rihun ba rihun, inklui joven Timor-oan ne’ebé hetan formasaun iha rai li’ur.
“Ita-nia joven sira ba Austrália hetan osan boot no aprende abilidade profisionál. Se kondisaun funsaun públika la hadia, ema sei lakohi servisu iha setor públiku,” nia alerta.
Molok ne’e, iha 06 Novembru 2025, Ministra Finansa, Santina Cardoso hatete, Governu sei taka IP no EP ne’ebé la konsege kobre mínimu 50% despeza husi reseita própria durante tinan rua tuituir malu.
Politika ida ne’e bazeia ba lei finansa públika ne’ebé obriga instituisaun sira atu iha sustentabilidade. Se la to’o kritériu ne’e, Governu bele halo revizaun to’o taka instituisaun sira.
Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, rekoñese katak barak Empreza Públika la fó kontribuisaun ba reseita Estadu.
Primeiru Ministru, Xanana Gusmão, dehan Governu buka kurrije difikuldade ne'ebé iha.
"Empreza Públika la fó reseita ba Estadu, loos duni ami buka korrije difikuldade boot, tanba Empreza Públika ne'e la'ós ami mak kria. Kria uluk tiha ona. Ne'ebé agora buka susar tebes, tanba gasta de'it osan,” dehan Xefe Governu ne’e.








