PR Horta Husu Profesor Kontratadu Tuir Prosesu Rekrutamentu Featured

By Cristina Ximenes Fevereiru 26, 2024 2028
Prezidente Republika Jose Ramos Horta. Foto:Dok. Prezidente Republika Jose Ramos Horta. Foto:Dok.

DILI: Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, husu profesor kontratadu sira tenke liu husi prosesu rekrutamentu ne'ebé Ministériu Edukasaun loke tanba ne’e tuir regra funsaun públiku nian.

Nia dehan, maibé polítika reforma tenke ba oin duni, buat ne'ebé Ministra Edukasaun ho governu halo Importante tebes-tebes atu saida ba labarik sira ba futuru ida ne'e nnak, atu dignifika professor sira.

"Konforme ita nia brifing, ita nia intervensaun ha'u rona entaun ne'e mak dalan di'ak, Timor Leste presiza professor tan, Ministra Edukasaun temi ita 240 professor presiza mas tenke liu husi prosesu ne'ebé la'o daudaun prosesu normál atu tama ba setór edukasaun ho apoiu husi Primeiru Ministru apoiu husi ita nia parseiru internasionál ita bele hadia liu tan setór edukasaun," dehan Prezidente Repúblika José Ramos Horta iha nia intervensaun liu husi vizita Ministériu Edukasaun iha Villa Verde, Sexta (23/02).

Nune'e, rekomendasaun mak ida ne'e ba 2025 hari'i kedas ona planu ida,  hatene iha planu hari'i eskola lubuk ida mas tenke akredita ba eskola sira ne'e kualidade.

Nia hatete, papél Prezidente Repúblika nian buka sempre tane governu, Xefe Estadu labele sai hanesan opozisaun ba governu, iha sistema polítika interpretasaun, responsablidade Xefe Estadu nian ida ne'e bainhira hatete garante konstituisaun, garante la'ós 100% loos.

Maibé, Xefe Estadu nia papél buka estabilidade, buka haree kontinuidade, buka servisu ho hotu-hotu no see mak iha governu tanba povu mak hili fó maiória ba sira ne'ebé forma governu, Xefe Estadu buka tane Governu atu nia bele governa, se Xefe Estadu partidáriza ne'e distabiliza governu.

Purtantu programa reforma ne'ebé halo ne'e indespansavel ba rai ida ne'e, edukasaun tenke hadia kualidade, hadia ho polítika kona-ba professor sira, tenke haree kondisaun moris professor sira nian, tenke haree oinsá programa abitasaun ba professor sira, se sira iha ona uma haree liu kreatividade liu husi sistema bankária.

Tanba ne'e, governu tau osan iha banku ne'e atu banku ne'e bele taka empresta osan ba professor sira funan kaman atu sira bele hadia sira nia uma. Prióridade absulta mak ne'e tau matan ba professor sira, tau matan ba enfermeiru no médiku sira.

Xefe Estadu kongratula ba Ministra Edukasaun korajen lidera prosesu reforma ne'e, sira protesta kompriende sira ne'ebé protesta tanba ida-ida iha nia drama, iha difikuldade oi-oin maibé povu sai haree rezultadu reforma ne'ebé ita halo ne'e.

Tanba, reforma ne'e dala ruma lori tempu atu haree rezultadu, difikuldade oi-oin mas fiar ba futuru sei rezultadu entermus kualidade ezame nasionál.

Tanba ne'e, primeiravez mai Ministériu Edukasaun simu todan nu'udar Prezidente iha Maiu 2022 tuir eleisaun ne'ebé la'o di'ak, hanesan mós eleisaun parlamentár iha 2023 la'o di'ak, hatudu Timor nia maturidade demokrásia tanba ne'e mak rangkin demokrásia iha mundu as tebe-tebes.

Nia informa, edukasaun baze ba buat sira ne'e hotu haree laiha rai ida iha mundu ne'ebé nia dezenvolve maka'as rangkin iha mundu ne'e nia sempre as tebe-tebes, bainhira haree tanbasá rai ne'e susesu bo'ot edukasaun.

"Ita tenke investe maka'as iha edukasaun, hahú ho buat ne'ebé simples liu iha edukasaun ne'e infraestrutura tanba atu hari'i de'it eskola, dada bee, dada eletrisidade no dada internet ne'e polítika edukasaun ida ne'ebé di'ak. Ita haree mós iha ita nia rai laran tinan 22 resin liu ona ita haree rezultadu kiak iha setór edukasaun," dehan nia.

Nia reforsa, Ministru Edukasaun kauze rai hotu-hotu iha mundu ne'e mak haree misaun difisil liu no sempre komplikadu mais ne'e normál, maibé tenke moderniza duni, no tenke reforma duni setór administrasaun públika, no importante tebe-tebes hadia setór edukasau, baze futuru rai ida ne'e ba labarik sira, professor sira.

Tanba ne'e, tenke buka hakiak, hamoris kultura ida emque professor pre-primária, primária, sekundária, universitáriu sira hanesan bele hatete sidadaun númeru ida iha rai ida ne'e. Kona-ba profisaun ne'ebé povu admira liu sira hotu-hotu hatete professor sira ne'e mak númeru ida, tanba sira mak haree ita bo'ot sira nia oan, povu nia oan, subriña, subriñu sira mak haree entaun tenke Estadu, governu rai orsamentu ne'ebé bo'ot liu komparativu setór hotu-hotu setór edukasaun mak prepara futuru rai ne'e nian.

Maibé, labele haree professor sira iha foho, aldeia ne'eba ne'e moris mizeravel loos uma laiha, bee laiha, hariis fatin laiha. Mas iha fatin barak haree kondisaun eskola mizeravel duni, barabarak tebe-tebes.

Hanesan fasil ho orsamentu hadia eskola, hari'i eskola foun ne'ebé ho kualidade atu labarik sira, maibé iha hatene bainhira halo buat ruma tenke iha mós planu manutensaun. Buat ida manutensaun ne'e la halo parte kultura Timor nian, la halo parte kultura rai barak iha mundu terseiru mundu ko'alia manutensaun nunka tama iha vokabuláriu.

"Ha'u akompaña kontraversia, polémika kona-ba setór edukasaun, protestu buat sira hotu normál, desde la halo violénsia, la estraga propriedade ida, la insulta la falta respeitu ba ema ne'ebé halo nia servisu, hakilar ne'e normál," hatete nia.

Iha fatin hanesan, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares haktuir, Prezidente Repúblika José Ramos Horta nia vizita mai Ministériu Edukasaun hodi rona preokupasaun no dezafiu hotu ne'ebé Ministériu Edukasaun hasoru.

“Vizita ida ne'e mai hodi ami hato'o kona-ba servisu Ministériu Edukasaun husi 2023, no servisu ne'ebé ami halo ona tuir programa governu 2024 no mós iha konversa oituan ho Xefe Estadu kona-ba difikuldade, dezafiu no iha orientasaun balun ne'ebé ami presiza liu-liu iha faze implementasaun programa fraternidade humana," haktuir nia.

Nune'e, Ministra Edukasaun aprezenta kona-ba programa ne'ebé ministériu halo, tanba ministra rasik simu orientasaun husi Xefe Estadu atu bele tau programa fraternidade humana iha dokumentus Ministériu Edukasaun nian, liu-liu iha professor sira nia servisu no mós iha eskola sira.

"Ha'u hanoin katak ita bo'ot sira haree programa ne'ebé ministériu edukasaun halo aumenta importante ida mak hasa'e kualidade edukasaun no asesu," hatete nia.

Nia hatete, la'ós kualidade de'it maibé asesu ba edukasaun ho kualidade, esforsu mak Ministériu Edukasaun halo hanesan hakerek ona iha programa nonu governu konstitusionál.

Nune'e, Prezidente Repúblika hatete oinsá mak professor sira bele asesu ba kreditu, hanesan sira hanesan funsióna públiku bai-bain tuir kritériu iha banku bainhira nia professor ne'ebé permanente tiha ona nia iha direitu ba kreditu nune'e mós ba professor sira ne'ebé 460 pessoas ne'ebé foin daudauk ne'e iha 2023 sira tama ba engressu espesiál sira mós iha direitu ba kreditu hanesan funsionáriu sira hotu.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Tersa, 27 Fevereiru 2024 18:14

Independente Digital TV