Komisaun C PN alerta hasai tokon $4.5 ba salariu no 'gaji 13' 2025 sei afeita OJE 2026 Featured

By Vascolino Germano Janeiru 16, 2026 96
Prezidente Komisaun C, Deputada Cedelizia Faria dos Santos. Foto: Media Gabinete Ministeriu Finansas. Prezidente Komisaun C, Deputada Cedelizia Faria dos Santos. Foto: Media Gabinete Ministeriu Finansas.

DILI: Komisaun C Parlamentu Nasionál ne’ebé trata asuntu Finansas Publiku, alerta katak desizaun Konsellu Ministru hodi aloka tokon $4.5 husi Orsamentu Jeral Estadu 2026 hodi selu salariu mensal no ‘gaji 13’ 2025 nian bele fó impaktu boot ba implementasaun OJE 2026, no bele iha posibilidade akontese tan kazu hanesan iha tinan ne’e nia rohan.

Prezidente Komisaun C, Cedelizia Faria dos Santos hatete, tuir informasaun ne'ebéMinistra Finansas fó sai husi media katak sira la foti husi dotasaun jeral estadu, maibé sira foti husi kada ministériu.

"Agora pergunta mak (ida ne’e) afeita ba OJE 2026 kalae? Klaru sei afeita tebtebes, tanba saida?Ha'u haree tanba husi orsamentu ne'ebé mai ita la halo reapropriasaun, katak laiha orsamentu pagamentu 2025 (ne’ebé) ita tau iha OJE 2026, entaun hakarak ka lakohi sei fó impaktu ba programa no orsamentu kada ministériu ne'ebé parlamentu aprova ona," dehan Cedelizia ba jornalista sira, iha Parlamentu Nasionál, Kuarta (14/01).

Tuir nia, lei fó dalan ba governu atu halo envionamentu to’o 20%, maibé foin inisiu tinan 2026 halo ona enviorementu.Ida ne'e hatudu katak planeiamentu ladun di'ak.

"Tuir lolos bainhira iha OJE 2026, kuandu ita identifika ona problema, ita tau kedan orsamentu iha ne'ebá par ajuda,” dehan Cedelizia.

Deputadu bankada apoiu governu ne'e manifesta preokupasaun katak se la hetan solusaun agora sei akontese tan problema hanesan iha tinan 2026 nia rohan.

Tan ne’e, nia hatutan, PN sei boli Ministériu Finansa no BNCTL atu halo esplikasaun ba problema ne'e.

"Aban ami sei husu Ministériu Finansa atu esklarese, no husu atu problema ida hanesan ne'e labele akontese tan iha fin 2026, tanba ita hanoin ba ita-nia traballadór sira,” katak nia.

Tuir Cedelizia, situasaun ne'e akontese tanba jestaun lideransa sira nian la di’ak. Iha audensia barak ho MF, maibé sira la hatudu indikasaun katak sei mosu defisit.

"Loloos Ministériu Finansa haree buat ne'e antes, tanba ami halo audensia ho sira dala hira, sira la hatete katak mosu failansu sira ne'e par ita bele buka solusaun, maibé sira la informa," deputada ne'e dehan.

Entretantu,Komisaun C mós sei husu lista funsionariu kazuais sira husi ministériu ne'ebéiha númeru barak liu, liu-liu rekrutamentu ne’ebé halo iha fulan klaran.

"Ita sei haree lista ne'e, karik balun mak salariu sa’e liu, maibé se bele asesor sira ne'ebé salariu bootita hatun tiha salariu balun atu selu fila fali timoroan sira ne'ebé salariu kiik, maibé ita tenke identifika antes," katak nia.

Molok ne’e, Ministra Finansas, Santina Cardoso informa, Governu deside hodi aloka osan hamutuk millaun $4.5 husi Orsmamentu Jerál Estadu tinan fiskál 2026 hodi rezolve problema saláriu mensal no ‘gaji 13’ne'ebémosu iha Ministériu balun.

Desizaun refere foti hafoin Ministreriu Finansas (MF) hamutuk ho Komisaun Funsaun Publika (KFP) aprezenta kondisaun pagamentu salariu ba Konsellu Ministru.

"Sim, ohin, Ministériu Finansas ho KFP mai aprezenta iha Konsellu Ministru kona-ba salariu desimo terseiro 2025 nian, la'ós de'it desimo terseiro maibé iha entidade balun ne'ebé salariu iha Outubru, Novembru no Dezembru, ne'ebé mak negativu, entaun Konsellu Ministru deside atu selu ho orsamentu 2026 niam," dehan Ministra Finansas, Santina Cardoso, iha Palásiu Governu, Segunda (12/01).

Ministra esplika, orsamentu ho valor millaun $4.5 foti husi OJE 2026 hodi kobre falta salariu refere.

Tuir Ministra ne’e, siklu pagamentu salariu baibain hahú iha 15 to'o 19 no 20 kada fulan, nune'e iha 19 to'o 20 Janeiru, governu sei hahúhalo pagamentu ba gaji 13 no mós saláriu mensal 2025 nian.

“Automatikamente sei iha ajustamentu ne'ebé sira tenke halo interna atu oinsá haree ba salariu negativu, implikasaun ne'e kerdizer katak lei fó dalan ba atu halo alterasaun ruma ne'ebé mak atu reforsa ba iha kategoria ida ne'ebá, depois ita haree ida ne'ebé mak negativu duni, Ministériu Finansas tenke halo ezersisiu par haree iha dotasaun jerál par oinsá atu apoiu mós," dehan Ministra.

Nia rekoñese katak, pagamentu gaji 13 iha 2025 tarde. Ida ne’e diferente ho tinan 2022 no 2023 bainhira governu la'o ho lei enkuadramentu Orsamentál ne'ebé mak laiha limitasaun ba alterasaun orsamentu. 

“Entaun iha fin 2023 Ministériu Finansas halo alterasaun, selu ba hotu-hotu inklui 2024. Depois iha 2025 tama ba iha disiplina orsamentál katak entidade idaidak alokasaun iha ne'ebá, entaun sira tenke halo jestaun rasik interna sira-nian.”

"Iha fulan Outubru kedas Ministériu Finansas hakerek ba entidade sira ne'e hotu par haree komesa fó atensaun ba iha desimo terseiro no mós saláriu ne'ebé mak negativu,  Ministériu Finansas fó hanoin ona maibé fin do ano sira la konsege halo alterasaun tanba iha minutu ikus liu entaun la konsege," katak nia.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« January 2026 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31