FRETILIN preokupa alokasaun orsamentu ba edukasaun menus husi 10% Featured

By Mariano Mendonça Novembru 07, 2025 174
Foto:INDEPENDENTE Foto:INDEPENDENTE

DILI: Bankada Frente Revolusionariu Timor-Leste Independente (FRETILIN) preokupa orsamentu tinan 2026 alokasaun ba setór edukasaun menus tebes husi 10%, maske eskola sira iha territoriu tomak sei hasoru hela problema hanesa menus material, menus rekursu profesores, bee no eletrisidade ba iha eskola sira.

Deputada Bankada FRETILIN, Marquita Soares hateten, alokasaun orsamentu 2026 ba área edukasaun kontinua menus, hatudu katak governu la aumenta prioridade ba edukasaun, eskola sira enfrenta falta material, sala de aula, infraestrutura la di’ak no ladun iha formasaun ba profesór sira. Nune’e estudante sai nafatin vitima ba prosesu aprendizajen ne’ebe la di’ak mos.

“Ita-nia oan sira nu’udar estudante sai nafatin vitima ba prosesu aprendizajen ne’ebe la di’ak. Rekursu ki’ik signifika estudante sira bele la hetan livru, teknolojia, ka apoiu pedagójiku ne'ebe di’ak, ne’ebé iha impaktu negativu ba aprendizajen,” dehan nia, iha Parlamentu Nasionál, Kuarta (5/11).

Nia fundamenta, difikuldade ba reforma sistema hanesan digitalizasaun, reforma kurikulu, no espansaun ensino sekundáriu ka eskola sekundaria tekniku vokasional (ESTV) sei atrazadu. Edukasaun mak investimentu ba futuru; se orsamentu menus, maka futuru kapasidade ekonomika Nasaun mós sei fraku.

Orsamentu edukasaun 2026 menus 10% mos hatudu katak governu la fó prioridade ba edukasaun, setor ne’ebe nu’udar base dezenvolvimentu Nasaun nian. Governu ne'e nafatin koko atu halo espansaun ba lian materna ba povu nia oan sira, maibe oinsa mak povu kbiit laek sira-nia oan bele la’o ba oin? Maibe, iha sorin seluk ema boot nia oan sira aprende mak ho lian portuges ka ingles.

Alokasaun profesor bolsa kandidatu sira husi munisipiu ida ba fali munisipiu seluk (no laiha ekilibriu tanba eskola balu iha nafatin falta profesor). Bolsa kandidatu ne'ebe rekruta mai husi munisipiu seluk ne'ebe nia rasik nunka hatene lian materna, nune'e laiha kondisaun no fasilidade hodi asegura profesores sira hodi hanorin ho di’ak.

Tuir lolos tenki investe iha INFORDEPE hodi garantia formasaun lian portugues ba profesores sira ho obrigatoriu no profesores sira tenki tuir formasaun lian portugues to’o hetan sertifikasaun husi ministeriu edukasaun mak bele hanorin. Tanba faktus hatudu katak dala barak liu Lingua ensinu mak sai obstaklu ba estudantes sira hodi kontinua estudu iha nivel universidade, maske lei baze ensinu superior ne’ebe parlamentu aprova kona-ba lian ensinu mak lian portugues no tetum maibe estudante sira to’o iha nivel universitariu sei iha difikuldade ho lian hodi halo leitura no analiza material sira ne’ebe ho lian portugues.

Fasilidade iha eskola kontinua aat. La iha laboratoriu, biblioteka, bee mos no saniamentu di’ak, no electricidade. Eskola sira seidauk iha kondisaun apropriadu atu sustenta aprendizajen ne’ebé ho kualidade. Eskola ne’ebé la iha bee hodi fase liman no saniamentu ladiak bele afeta saúde no presensa estudante sira, liu-liu feto sira.  Fasilidade ne’ebe la di’ak bele halo estudante no profesór lakon motivasaun, tanba eskola la konfortável no la iha siguransa ne’ebe nesesariu.

“Ho problema sira ne'ebe ha’u temi iha leten mak nu’udar fator importante atu reflete oinsa atu investe ba estudante sira hodi bele halao prosesu aprendizajen ho kualidade. Premeiru MInistru, Ita haree Labour Force survey 2021 hatudu katak Kuaze 83.000 (Oitenta e tres mill) husi foinsa'e sira maka laiha edukasaun, empregu ka formasaun (NEET No Education, employment and Training) iha 2021, ho impaktu boot liu ba feto sira ne'ebé barak liu kompara ho mane sira,” nia dehan.

Nasaun dezenvolvidu no nasaun sira ne'ebé sei dezenvolve hela sukat husi Diferensa iha nivel formasaun sidadaun sira nian. Nune’e, FRETILIN hakarak husu: hare ba proposta OJE tinan 2026, no mós OJE tinan hirak ba kotuk, ne’ebe laiha investimentu ho seriu iha seitor edukasaun, oinsa ho  Primeiru Ministru nia pontu devista no perspetiva?

Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmao sente konkorda ho preokupasaun husi deputada bankada fretilin nian kona-ba edukasaun oinsa maka bele tau atensaun ba edukasaun no peskiza.

“Senora Marquita husu liu atu atensaun ba edukasaun ne’e lo’os duni, ba edukasaun, peskiza ne’e lo’os duni, Nune’e mos falta de profesores, sala de aulaas ho ida ne’e hotu maka ami haree hela katak bu’at ne’e uluk kedas ona hanoin dehan sentralizasaun,” nia dehan iha plenaria Parlamentu Nasionál, Kinta (06/11).

Iha fatin hanesan, Ministra Edukasaun (ME), Dulce de Jesus Soares hatete, apresia ho preokupasaun deputadu sira nian liga ba alokasaun orsamentu ba Edukasaun nian oinsa maka atu fó atensaun ba eskola sira.

“Apresia tebtebes preokupasaun menbrus du Parlamentu Nasionál nian kona-ba alokasaun orsamentu ba Ministeriu Edukasaun, permite ha’u atu fó klarifikasaun uitoan kona-ba husi orsamentu ne’e programa saida maka ita halo no ita liga ho programa du governu da-sia nian, Ha’u hakarak hahu ho sala de aulas,” nia dehan.

Desde primeiru governu to’o ohin loron 14.750 sala de aulas, no iha programa nono governu nian sei konstrui tan 550 salas de aulas, husi 2023, no 2024-2025 konstrui ona purvolta 517 salas ho orsamentu tokon $7,53.600 ne’ebé maka aloka mai ME nian. 2026 sei kontrui tan 500 sala de aulas.

“Entaun tuir planu ne’e mak iha ita haree katak planu ne’e razuavel hela tanba ami mós apresia tebtebes tanba tinan ida ne’e halo prepara programa balun ba 2026 ita uza ona mós entaun fó informasaun diak mai ita, Ida ne’e kona-ba konstrusaun de sala aulas,” nia dehan.

Kona-ba kuadru pessoal profesores ne’ebé sei falta eskolas parte hotu akompana katak ME halo esforsu boot ida atu hatur sistema rekursus umanu iha ME liu-liu ba profesores sira iha ne’e hakara reforsa liu tan iformasaun PM fo hatene katak ME serbisu hamutuk ho komisaun funsaun públiku halo kuadru pesoal ida atu deskobre loloos iha eskola ida ne’ebé mak presiza profesores no disiplina saida.

“Entaun depois ita halo sistema sira ne’e hotu ita boot sira akompana halo rekrutamentu pur meritu elektroniku no to’o ohin loron ME koloka ona purvolta 2.177 profesores no iha tempu kurtu ne’e novembru nia laran sei koloka tan purvolta 500 ate 700 profesores ba iha ensinu sekundaria jeral no tekniku vokasionál,” nia salient.

Kona-ba formasaun ME sei haree katak formasaun importante, entaun liu husi INFORDEPE ME halo koperasaun ho governu Portugues nune’e mós ho governu Brazil, no mós serbisu hamutuk ho Institute Marista Sao Joao de Brito hodi fó formasaun novus profesores rekrutadu husi bolsa de kandidatu profesor.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« November 2025 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30