DILI:Governu Konstitusionál preokupa makaas kona-ba funsionamentu mákina Estadu nian ne’ebé to’o agora seidauk funsiona ho di’ak. Ne'e duni, Konsellu Ministru (KM) sei diskute programa no orsamentu atu tempu badak haruka ba Parlamentu Nasionál.
DILI: Xefe Estadu Maiór FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (FFDTL), Majór Jenerál Lere Anan Timur hateten, veteranu barak agora sei terus tanba hahalok husi ukun na’in sira ne'ebé la hatudu morál hodi trata kondisaun sira nian ho dignu.
DILI: Bankada opozisaun husi partidu FRETILIN no Partidu Demokrátiku (PD) aprezenta ona projetu Lei Anti Korrupsaun (LAK) ba Prezidente Parlamentu Nasionál (PN) hodi tau konsiderasaun, nune’e iha períodu tinan lima nia laran bele aprova.
DILI: Presidente Repúblika Fransisco Guterres LúOlo esplika kona-ba lista kandidatura membru governu ne’ebé Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta katak, Xefe Estadu la veta ema ida husi lista membru governu ba mandatu tinan lima nian.
DILI: Prezidente partidu koligasaun Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP), Kay Rala Xanana Gusmão, nunka marka prezensa iha serimónia pose ba membru VIII governu nian, maski nune’e Prezidente Repúblika (PR), Francisco Guterres ‘Lú-Olo’, la preokupa ho desizaun ida ne’e.
DILI: Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, kontinua ezije ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres ‘Lú-Olo' tenke atu hakotu nomeasaun ba membru Governu hodi fó pose ba membru Governu sira seluk.
Nia dehan, Xefe Estadu no Xefe Governu sei kontinua halo diálogu atu buka solusaun no kompromisu sira ne’ebé bele viabiliza lalais liután, konkluzaun kona-ba formasaun Governu Konstitusionál VIII nian.
DILIL:Konstitusionalmente VIII governu eziste ona, maibé sei inkompletu tanba kandidatu ministru no vise-ministru 11 seluk seidauk simu pose.
Tuir deputadu Joaquim dos Santos hatete, Presidente Repúblika rejeita kandidatu membru governu na'in 11 husi totál ne’e na'in 9 hetan kazu deskonfia envolve Korrupsaun, Koluzaun no Nepotizmu KKN ne’ebé antes ne’e hetan ona notifikasaun husi órgaun independente sira hanesan KAK, Ministériu Públiku, PDHJ.
DILI: Parlamentu Nasionál liu husi kinta lejizlatura la autoriza dezlokasaun Presidente Repúblika (PR), Francisco Guterres ‘Lú-Olo’, hodi halo viajen ba nasaun amigu ne’ebé uluk fó apoiu ba prosesu luta libertasaun nasionaliza no iha faze konstrusaun Estadu ida ne’e.
DILI:Prezidente Repúblika, Francisco Guterres ‘Lú-Olo’ kansela viajen estadu ba país Portugál ho Cabo Verde, maibé Ministru Estranjeiru Negósiu Kooperasaun (MNEK), Dionísio Babo Soares, sei reprezenta Xefe Estadu iha viajen ne’e.
DILI: Movimentu Estudante Universitáriu Juventude Timor-Leste (MEUJTL) hatama ona karta petisaun kona-ba karreta Prado ne’ebé eis-deputadu sira sei uza, iha fulan Juñu liubá, maibé to’o agora Prezidente Parlamentu Nasionál (PN) to’o oras ne’e seidauk simu informasaun ruma kona-ba ida ne’e.
DILI: Laiha garantia ruma ba funsionáriu públiku sira atu bele simu vensimentu iha fulan Jullu, tanba orsamentu duadesimu nian besik remata ona.
Ne’e duni, Parlamentu Nasionál preokupa tebes tanba iha fulan Jullu ba oin alokasaun orsamentu duadesimu labele garante ona funsionamentu mákina estadu.
DILI: Parlamentu Nasionál ameasa sei la autoriza Prezidente Repúblika, Francisco Guterres ‘Lú-Olo’ atu halo viajen Estadu ba Portugál, iha loron 10 Jullu 2018, bainhira seidauk iha tomada-de-pose ba membru governu ba etapa segundu nian.
DILI: Xefe Estadu Maiór FALINTIL Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL), Majór Jenerál Lere Anan Timur, konsidera desizaun Filomeno Paixão ‘haksoit’ husi husi Instituisaun instituisaun militár la fó impaktu negativu ba lutu nasaun ne’e.
DILI: Alegasaun finál Ministériu Públiku husu ba Tribunál atu aplika pena únika tinan prizaun efetiva ba arguida Lúcia Lobato no Helena Madeira no mós selu indenizasaun US$ 813.204,96 durante tinan rua.
Tuir alegasaun husi Ministériu Públiku katak, prova dokumentu ne’ebé konsta iha autu, liu-liu faktu ne’ebé produs iha durante audiénsia julgamentu, konklui katak arguida sira nia konduta ne’e prienxe elementu objetivu no elementu subjetivu ba krime partisipasaun ekonomia iha negósiu, ne’ebé previstu iha artigu 299 pena abstratu tinan 3 to’o tinan 15.
Nune’e iha MP nia alegasaun husu ba Tribunál, atu aplika pena ba arguida sira mak hanesan, arguida Lúcia Maria Brandão Freitas Lobato, prizaun tinan 15, maibé husu atu aplika pena únika tinan hitu(7) prizaun efetiva.
Relasiona ho indenizasaun husu arguida atu devolve fila-fali osan Estadu ho montante US$ 406.602, 48 durante tinan rua, solidariamente depois hetan liberdade kondisionál.
Arguida Helena Madeira Gomes, MP husu fó pena prizaun tinan 9, maibé husu tribunál atu aplika pena unika tinan 7 prizaun efetiva.
Relasiona ho indenizasaun husu arguida atu devolve fila-fali estadu nia osan ho montante US$ 406.602,48 durante tinan rua, solidariamente depois hetan tiha liberdade kondisionál.
Liu husi prosesu julgamentu ne’e, parte defeza arguida Lúcia no Helena, husu ba Tribunál atu absolve arguida Lúcia Lobato, tanba fatu ne’ebé iha la provadu.
Iha sala julgamentu, arguida mós hato’o nia liafuan ikus katak, akuzasaun ne’ebé Ministériu Públiku solisita mai Iha Tribunál hodi akuza arguida Lúcia Lobato ne’e falsu, tanba ne’e nia parte prontu simu desizaun husi tribunál.
Hafoin rona husi parte Ministériu Públiku, Defensór Públiku, Tribunál deside adia julgamentu ne’e ba fali loron 25 Jullu 2018 , hodi rona leitura akordaun.
Antes ne’e, tuir akuzasaun husi MP katak, Lúcia Lobato deskonfia iha nia mandatu hanesan Ministra justisa iha IV Governu fó projetu reabilitasaun prizaun Gleno ba nia família. Reabilitasaun ne’e nia finalidade laiha kualidade, maibé Lúcia kontinua aprova no halo paramentu ba obra ne'e.
Alende ne'e eis diretora prizaun Gleno, Helena Madeira Gomes, tanba deskonfia partisipa hotu iha krime ne’e. Husi arguida na'in rua nia hahalok maka fó prejuizu ba Estadu US$ 120.695,49.
Arguida Lúcia Lobato iha tinan 2007 too tinan 2009, hanesan ministra da justisa iha IV Governu Konstitusionál.
Arguida Helena Maria Gomes iha tempu ne'ebá hanesan diretora prizaun Gleno. Iha fulan Novembru 2007 arguida Helena sai fali hanesan Diretora Nasionál Servisu Prizional nian.
Iha tinan 2007 alokasaun orsamentu ba prizaun liu husi programa 135 ho orsamentu US$353.000 atu sosa sasán.
Alokasaun ba programa 131-DNSAFP, ba manutensaun no konstrusaun ba edifísiu ho montante US$ 100.000,00 iha nia utilizasaun US$ 13.000.
Iha loron ne'ebé la apuradu iha tinan 2007, Arguida Lúcia Lobato bolu Miguel Dias, manajer Kompañia United General Construction, hanesan nia família husu atu halo proposta ida atu halo konstrusaun ba edifísiu 5, iha bloku prizaun Gleno nian.
Iha loron 18 Outubru 2007, Miguel Dias entrega ba nia prima Lúcia Lobato proposta husi kompañia ho valór US$ 133.739.85 hodi halo konstrusaun ba bloku 5 iha prizaun Gleno, ne'ebé arguida Lúcia aprova ba iha finansas.
Iha loron 18 Outubru 2007, hetan aprovasaun husi Ministra Finansas, Emília Pires ba transferénsia verba US$ 20.000, ba iha rubrika utilizasaun US$ 40.000 atu sosa sasán, halo manutensaun, no konstrusaun ba edifísiu, no halo konstrusaun ba sela prizaun Gleno, hodi transfere fali prezu balu ba iha Baukau.
Iha loron 19 Outubru 2007, halo kontratu entre Ministériu Finansas ho kompañia hodi halo reabilitasaun ba iha Prizaun Gleno, ho montante osan US$ 133.739,85 hetan asina husi Ministra Finansas no diretór kompañia.
Iha loron 25 Outubru 2007, purchase order no. 80815, ho kuantidade US$ 133.739,85 atu selu kompañia ne'ebé halo konstrusaun ba prizaun Gleno.
Iha loron 19 Novembru 2007, kompañia aprezenta tan proposta foun ida, atu halo reabilitasaun ba edifísiu bloku prizaun Gleno ho montante US$ 255.680, 55.
Iha loron 5 Dezembru 2007, halo kompra ba sasán ho montante US$ 255. 680,55 ba reabilitasaun prizaun Gleno.
Obra ne'ebé la’o laiha kualidade, tanba arguida maka autoriza hodi halo pagamentu, no fó prejuizu ba Estadu, no fó benefísiu ba kompañia.
Arguida na'in rua mós, viola norma legais husi aprovizionamentu ho pagamentu hodi fó benefísiu ba kompañia.
Arguida na'in rua uza sira nia funsaun, hodi fó benefísiu ba kompañia, hodi fó kontratu tolu ba sira, maibé la iha kapasidade atu halo obra ne'e.
Husi arguida sira nia hahalok, fó benefísiu ba kompañia hodi hamosu prejuizu ba Estadu ho montante US$ 120.695,49.
Arguida sira konxientemente livre hodi halo hahalok ne'e, maski sente katak ne'e lei bandu.
Ho nune'e, Ministériu Públiku akuza arguida Lúcia Lobato komete krime partisipasaun ekonomia ne'ebé previstu iha artigu 299 kódigu penál.
Nune’e, arguida Helena Madeira Gomes, Ministériu Públiku akuza hanesan autór ba krime partisipasaun ekonomia e negósiu ne'ebé previstu iha artigu 299 kódigu penál.
Audiénsia julgamentu ne'e, prezide husi juis koletivu, Jacinta Correia, Eusébio Xavier, Ana Paula Fonseca, Ministériu Públiku reprezenta husi prokuradora Lídia Soares, Rogério Viegas, arguida sira hetan asisténsia legál husi Defensór Públiku, Manuel Sarmento.