DILI: Vise-Primeiru Ministru no Ministru Koordenadór Assuntu Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rural no Habitasaun Komunitaria (VPM-MKAS-MDRHK) liu husi Unidade Misaun Para Kombatente Stunting (UNMICS) realiza workshop hodi aprezenta dadus mál-nutrisaun ne'ebé sei aas iha Timor-Leste, nune’e liñas Ministeriais no Ajénsia Dezenvolvimentu esforsu hadi’a nutrisaun iha rai-laran.
DILI: Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta hatete, Timor Leste sai membru Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) sei marka pasu bo'ot ida ba Timor Leste hodi liberaliza komérsiu, integra an iha ekonómia globál no fasilita asesu ba merkadu internasionál sira.
DILI: Governu liu husi Sekretáriu Estadu Kooperativa sei rekomenda Grupu Kooperativas balun iha Timor-Leste atu ba aprende esperensia husi kooperativa Indonézia nian.
DILI: Maske mosu kestaun balun kona-ba ajudikasaun direita husi Ministra Saude, Elia dos Reis Amaral, ba kompaña Sali-Magu Unipesoal, Lda. atu sosa aimoruk no produtu mediku, maibé desizaun ne’e kontinua implementa.
DILI: Diresaun Nasionál Meterolojia Geografika (DNMG), fó atensaun ba komunidade sira relasiona katak, posibilidade udan ho intensidade fraku to´o moderadu sei akontese forte komesa periodu loraik to’o kalan.
DILI: kada loron dezastre naturais kontinua akontese ba komunidade sira uma no sasán tanba ne’e Autoridade Protesaun Sivil (APC-sigla Portugés) husu komunidade área afeitadu sira atu hado’ok aan husi fatin risku bainhira akontese udan boot.
DILI: Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão sei partisipa simeira Australiá Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku (ASEAN), iha Melbourne-Austrália, durante loron tolu.
DILI: Desizaun husi Ministra Saúde, Elia dos Reis Amaral, hodi hatudu kompaña ne’ebé laiha esperensia sosa no halo importasaun aimoruk no produtu mediku, hodi solusiona krize aimoruk ne’ebé Timor-Leste hasoru, hamosu preokupasaun lubuk.
DILI: Prezidente Repúblika, José Ramos Horta sente deziludidu (kecewa) tanba seidauk simu notifikasaun ofisial husi Tribunal Rekursu kona-ba desizaun ba Lei Indultu.
DILI: Tribunal Judisiariu Primeira Instansia Dili iha ninia desizaun husu atu jerente klinika Moris Foun hala’o hikas sira-nia atividade hodi fó atendimentu ba komunidade sira ne’ebé presiza.
DILI: Korpu Guarda Floresta, Munisípiu Lautém kaptura ema-nain-8 no prende kilat anin, iha suku Lore I, Postu Administrativu Lore, tanba kasa animal fuik neebé governu bandu iha área parke nasionál Nino Konis Sanana.
DILI: Servisu Munisipal Saúde (SMS) Manatuto, rejeita informasaun virál iha média sosiál (facebook) katak, la iha parteira atende pasiente Rosa Cardoso ho kondisaun gravida ne’ebé partus iha varanda Postu Saúde Barique Natarbora, Munisípiu Manatuto.
DILI: Pasiente isin rua ho naran Rosa Cardoso husi suku Uma Boko Postu Administrativu Barique Munisípiu Manatuto tenke simu realidade partus iha odamatan tanba Postu Saude Barique tanba pesoál Saúde iha postu refere la tama servisu.
Tuir informasaun ne'ebé INDEPENDENTE online asesu katak, Rosa Cardoso, hela iha Suku Uma Boko ho kondisaun grávida oras to’o ona atu partus, tanba ne’e ba klinika hodu husu tulun ba pesoal saúde sira maibé klinika refere parteira la iha no odamatan taka hotu.
Tan ne'e, pasiente gravida refere obrigadu partus de'it iha varanda liur no sorte ba Rosa Cardoso tanba, komunidade sira ne'ebé hela besik postu saúde konsege lori hena ba ajuda pasiente ho ninia bebé.
Tuir informsaun ne’ebé sira rona katak parteira sira ba hotu misa, maibé bebé h onia inan Rosa Cardoso kondisaun di’ak hotu.
Husu ba Ministra Saúde (MS), Elia dos Reis Amaral tenki haree situasaun ida ne’e ho sériu no husu atu ba futuru hadi'a sistema atendimentu ida ne'e hoti labele fo impaktu ba ema ne’ebé moras no presisa tulun husi profesional saude sira.
Nune’e sira dehan, Problema nee la fó sala ba profesionál saúde ,maibé husu ba ukun na’in sira liu-liu ba Ministra Saúde , hodi bele aumenta tan profisionál saúde sira hodi bele fahe tempu servisu nian hodi nafatin halo atendementu públiku ne'e ho 24 oras di’ak.
DILI: Segundu Sekretária Meza Parlamentu Nasionál (PN) Bendita Moniz Magno, hateten governu haruka ona lista kandidatura Komisáriu Komisaun Anti Korupsaun, ema nain ida mai Parlamentu Nasional.