Tuir dadus husi Organizasaun Mundial Saude (OMS), durante fulan 18 nia laran, raiva hamate ona ema na’in 20 no hadaet ona ba munisipiu hitu iha teritoriu Timor-Leste.
Ho propagasaun ne’ebé lalais no hamosu preokupasaun, iha fulan Juñu liu ba governu Timor-Leste deklara emerjensia saude publika.
Ministériu Saúde (MS), ho suporta husi OMS, foti asaun lalais. Servisu hamutuk ho peritu sira husi Centre for Rabies Research no edifisiu OMS iha Sudeste Aziátiku hodi planeia resposta ne’ebé imediatu.
“Prioridade dahuluk klaru tebes: vasina. Tinan kotuk, OMS halo prokuramentu lalais ba vasina ho doze 6,000 no imunoglobulina ba raiva (RIG) ho doze 1,000. Tinan ida-ne'e, tanba nesesidade ne’ebé aumenta, OMS fó suporta tan ba ministériu saúde. OMS mós husu ajuda ba Indonézia liu husi embaixada Indonesia iha Dili atu bele oferese vasina mai Timor-Leste, no Indonézia mós aseita atu halo doasaun.”
“Iha fulan-Jullu, vasina sira ne’e entrega iha Kupang mai Dili liu husi deskuti iha semana barak, enkontru, serbisu hamutuk, no apuramentu iha alfándega. Karreta korrente malirin ida husi Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku (INFPM) lori vasina hirak ne’e tama mai Timor ho seguru liu husi fronteira,” informa OMS liu husi komunikadu imprensa ne’ebé Jornalista INDEPENDENTE asesu, Segunda (29/09).
To'o Agostu, OMS prokura tan doze vasina 10,000 no RIG 1,000, ne'ebé distribui ba munisípiu sira. Vasina idaidak bele sai diferénsia entre mate no moris. Oras ne’e MS, ho apoiu husi OMS, hato’o pedidu ona ba Índia atu fó tan doze vasina 10.000 no RIG 2.000 liu husi Embaixada Índia iha Dili.
“Maske nune’e vasina hirak ne’e, maske importante sai de’it liña defeza dahuluk. Raiva la'ós de'it problema médiku ida. Atu hapara virus ne’e, Timor-Leste presiza planu kompletu ida ne’ebé liga entre saúde umanu no animal,” OMS apela.
OMS ajuda halibur MS, Ministériu Agrikultura no parseiru sira hanesan DFAT (Department of Foreign Affairs and Trade) no DAFF (Department of Agriculture, Fisheries and Forestry) hodi halo Planu Estratéjiku Nasionál dahuluk ba Kontrolu Raiva — Dalan ba Zero Raiva.
Planu ida-ne'e oras ne’e la’o ona. OMS no MS serbisu hamutuk atu hadi’a distribuisaun ba vasina, jestaun estoke ba vasina sira, relatóriu, no formasaun ba pesoál saúde sira. Ekipa vijilánsia sira akompaña hela kazu ba moras-raiva animal no moras-raiva umanu, halo relatóriu semanal no halo predisaun ba tendénsia moras raiva nian.
Prevensaun mós hahú antes mosu kazu tata. Besik 40% husi kazu asu tata nian envolve labarik sira. OMS, MS no Ministériu Edukasaun (ME) distribui ona pamfletu 90.000 no manuál formasaun lubun ba manorin no pesoál saúde sira.
Lisaun kona-ba raiva agora hola parte iha Pakote Kuidadu Saúde Primária (PHCP). Iha klase laran, oras ne’e labarik sira aprende oinsá atu Evita-an husi asu sira ne’ebé agresivu no saida maka sira tenke halo bainhira sira hetan tata.
“Enkuantu virus ida ne’e hada’et, ita tenke foti asaun lalais. Ita tenke enkoraja vasinasaun ba ema no animal, kombate informasaun ne'ebé laloos (hoax), no ajuda komunidade sira atu foti asaun lalais,” dehan OMS.
Iha Loron Mundiál ba Moras Raiva ne’ebé monu iha 28 Setembru ne’e, presiza tau iha hanoin: Moras raiva bele oho, maibé mós bele prevene 100%.
“Karik asu ida tata ita, fase kanek ho sabaun no bee ne’ebé sulin durante minutu 15 no ba kedas sentru saúde ne’ebé besik. Importante atu simu Vasinasaun Anti Raiva (ARV) no remata vasinasaun nia kursu to’o remata.”
“Vasina sira oras ne’e disponivel — maibé sira funsiona de'it se ita-boot foti asaun ho lais. Liu husi foti asaun hamutuk — ita-boot, ha’u, no komunidade hotu — Timor-Leste bele atinji kazu zero mate tanba moras raiva iha tinan 2030,” deklara OMS.
Iha fatin ketak, Ministériu Saude alerta ba komunidade sira ne’ebé hakiak asu atu hakbesik an ba edifisiu Ministériu Agrikultura, Peskas no Floresta hodi bele halo vasina. Avizu ne’e fó relasiona ho kazu raiva ne’ebé kontinua akontese.
Vise Ministru Fortalesimentu Institusional Saude, José Magno hatete, relasiona ho kazu ne'ebé kontinua sa'e iha Munisípiu, Ministériu Saúde (MS) husu ba populasaun sira hotu atu tenke lori asu ba vasina tanba kazu raiva kontínua sa’e iha munisipiu sira.
“Husu ba populasuan hotu-hotu ne’ebé nia asu seidauk hetan vasinasaun rabies lori ba vasina iha Minsiteriu Agrikultura, Peskas, tanba vasina ne'e gratuitu,” dehan Jose ba jornalista sira, iha salaun MTK, Kaikoli, Segunda (29/09).
Tuir nia, moras raiva bele prevene bainhira asu sira hetan vasina hotu.
“Se asu sira la vasina mak tata ema fó risku ba ema-nia vida, tanba ne’e tenke lori asu ba postu vasina ne’ebé mak besik,” nia afirma.
Molok ne’e, Diretór Jeral Tekniku Sientifiku, Institutu Nasionál Saude Públiku Timor-Leste, Nevio Sarmento informa, kazu raiva ne’ebé hahú deteta iha 12 Setembru 2024 to’o ohin loron, rezulta ona na’in 17 lakon vida.
Husi na’in 17 ne’e fahe ba munisipiu Ermera na’in haat, Kovalima na’in haat, Ermera na’in tolu, Rejiaun Administrativu Espesial Oekusse-Ambeno na’in tolu, Likisa na’in ida, Manatuto na’in ida, no Manufahi na’in ida.
"Iha kazu balun ne'ebé mak ita mensiona familia hakarak atu lori fila ba uma. Maibé iha klinikamente hatudu sitomas ona, ida ne'e mak ita analiza situasional ne'ebé totál hamutuk 17," dehan Diretór ne’e ba Jornalista sira hafoin partisipa iha One Health Symposium ne'ebé organiza husi Menzies iha TL, iha Sentru Konvensaun Dili, Tersa (23/09).
Durante periodu ne’e, Nevio informa, MS mós rejista na’in 3.599 mak asu tata.
"Iha Juñu ita hetan kazu asu tata hamutuk 1.900, maibé agora ita iha 3.599, entaun signifika ema komesa relata ona katak komunidade sira hasa'e ona koñesimentu asu tata ita tenke relatá," dehan nia.
Ba munisipiu hirak ne’ebé rezista raiva hanesan Ermera, Bobonaro, Kovalima, Likisa no RAEOA, iha tan munisipiu seluk ne’ebé relata kazu foun mak Manatuto no Manufahi.
“Ida ne'e siginifika ita mós iha kazu sira ne'ebé mak iha propagasaun hakat ona ba Munisípiu balun, maske iha Dili ita seidauk relata.”
Kazu iha Munisípiu Manatuto, nia informa, mosu iha Postu Administrativu Laklubar no deteta iha fulan Agostu nia laran.
"Tanba ne'e mak ekipa vizilansia epimodolojia no péritu epimodolojia buka tuir hela tanba sa asu ne'e bele hakat liu Munisípiu sira ne'ebé mak sei iha kór verde hela, nia hakat liu tiha to'o iha Manatuto," dehan nia.