Print this page

Governu La Rezolve Problema, Emprezáriu Barak sei ‘Lulun Biti’ Featured

By Ligia Noronha Novembru 16, 2017 2075
Oscar Lima Oscar Lima

DILI: Emprezáriu timoroan ne’ebé hamahan-aan iha Camara Comersiu Indústria Timor-Leste (CCI-TL) kestiona makaas situasaun polítika rai laran, ne’ebé fó impaktu ba sira nia atividade negósiu.

Sira konsidera katak kuandu situasaun polítika kontinua dada hanesan borraxa sei fó impaktu negativa ba sira. Maioria husi sira sei ‘lulun-biti’ tanba laiha orsamentu.

Prezidente CCI-TL, Óscar Lima hatete, organizasaun emprezariál ne’ebé sai mahon ba setór hotu no mós nu’udar parseiru importante governu ba dezenvolvimentu nasionál preokupa makaas tebes ba situasaun ne’ebé fó impaktu ba atividade negósiu iha rai-laran.

Hanesan reprezentante emprezariál sira hotu CCI-TL ne’ebé tane aas tebes kresimentu ekonomia nasaun nian, tanba iha responsabilidade tomak hodi hato'o ba públiku katak, kona-ba situasaun polítika ekonomia no dezafiu ne’ebé oras ne’e daudaun setór privadu sira hasoru relasiona ho situasaun polítika ne’e.

“Ami observa sitasaun iha rai laran komesa hamosu pániku no inseguransa ba setór emprezáriu sira no mós kondisionada funsionamentu atividade negósiu nian, tanba hamosu ona inflasaun iha rai laran”, dehan nia, iha Akait-Dili, horisehik.

Kuandu polítika ne’e mak dada naruk, aguenta too Marsu 2018 ba leten empreza barak iha Timor sei taka.

“Ha’u serteza sei akontese tanba husi restaurante, otél sira reklama mai ona iha ne’e. Buat ne’e grave tebes no ita nia maluk sira ne'ebé hatama sasán mai ne’e sira mós sente katak ema sosa komesa menus, tanba nia impaktu ba fali pagamentu”, tenik nia.

Óscar hatutan, dezempregu sei aumenta kuandu fulan Marsu 2018 ba leten empreza hotu taka ninia atividade ekonomia. Dezempregu sei aas tebes tanba durante ne’e setór privadu fó servisu ona ba empregadu hamutuk rihun 50.

“Aprosimasaun ami halo beibeik ona ho na’i ulun sira, tanba nia afetasaun mak ba ema nia moris loron-loron nian makaas tebes. Ami mós sei hasoru malu ho PNTL F-FDTL hodi husu tuituir situasaun rai laran aat liu impaktu ba ami emprezáriu”, tenik nia.

Nia dehan, situasaun polítika atuál fó impaktu ba sirkulasaun osan iha rai laran, no nia kauza mak podér komprador sira menus. Faktu hatudu katak, iha 2014 to’o 2016 inflasaun too ona 30%, no aat liu tan 2017 inflasaun sa'e ona ba 50%.

Nune’e, CCI-TL ho ninia membru sira husu ba na’i ulun sira iha Parlamentu Nasionál no Governu atu fó atensaun ba situasaun ne’e.

Iha fatin ketak, Deputadu Bankada PLP, Deometrio do Amaral de Carvalho hatete, hanesan emprezáriu Timor, estabilidade ekonomia la’ós depende de’it ba Governu no Parlamentu, maibé depende mós ba sira nia asoens ho liafuan.

“Seidauk tama ba iha krize ekonomia no situasaun polítika iha Parlamentu la'o hela iha korredór Konstituisaun. Seidauk iha polítiku ida mak viola. Ha’u hanoin emprezáriu balun ko'alia atu halo merak situasaun”, tenik nia.

Nia dehan, kuandu sira iha parseiru ho emprezáriu sira iha li'ur hodi mai halo investimentu iha ne’e, sira rasik mak fa'an de’it katak, Timor la seguru ne’e halo mós sira nia investimentu la seguru.

Tanba siklu orsamentu 2017 aprova ona iha Parlamentu Nasionál iha III Lejizlatura, ne’ebé aprova konteúdu ida ne'ebé biliaun $1.3, sei iha tokon $3 mak seidauk ezekuta. Osan sira ne’e sei gasta tan iha fulan ida resin ne’e.

Funsionáriu públiku sira nia saláriu sei iha hela. Ba siklu orsamentu nian no mós sei iha tan orsamentu duadesimu, ne’e to’o fulan Marsu 2018 nian.

Entretantu, Xefe Bankada FRETILIN, Deputadu Francisco Miranda Branco, hatete, polítika na’in sira labele viola mandatu povu nian ne'ebé tuir eleisaun iha 2017 tenke tuur hamutuk hodi rezolve povu nian.

Tanba, iha kompañia sira fó votu tanba hakarak iha mudansa no hakarak hadi’a situasaun Timor no dezenvolvimentu ho kualidade di’ak, maibé ikus mai tuur iha uma fukun fila kotuk fali ba povu nia desizaun. 

Rate this item
(1 Vote)