Print this page

Tinan 50 FALINTIL, F-FDTL iha asaun ‘domin’: Sei harii uma 50 ba ‘kbiit-laek’ Featured

By Agustino Gama Agostu 04, 2025 137
FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun ‘Uma Esperansa’ ba feto faluk ida iha Aldeia Kuluhun, Suku Fuiluro, Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautem, Sesta (01/08). FOTO: media F-FDTL FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun ‘Uma Esperansa’ ba feto faluk ida iha Aldeia Kuluhun, Suku Fuiluro, Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautem, Sesta (01/08). FOTO: media F-FDTL

DILI: FALINTI Forsa Defeza Timor-Leste hatudu ninia domin ba sidadaun sira liu husi asaun harii uma ba kbiit laek sira. Tuir planu, sei harii uma 50 iha teritoriu Timor-Leste.

Iha 01 Agostu ne’e, hahú lansa fatuk dahuluk ba konstrusaun uma ba Olinda Monteiro ho nia kaben Herman Misa no nia oan na’in 4, iha suku Tirilolo, Postu Administrativu Baukau, Munisípiu Baukau.

Xefe Estadu Maior Forsa Armada (CEMFA), Brigadeiru Jenerál José da Costa Soares"TRIX" hatete, objetivu husi lansamentu fatuk dahuluk ne'e parte ida atu  komemora mós  loron aniversáriu ezisténsia FALINTIL ba dala 50.

Komandu FALINTIL ho Ministeriu Defesa (MD), nia dehan, hakarak harii uma 50 maibé daudaun ne'e sei hahú uluk husi Munisípiu lima mak hanesan Aileu, Ainaru, Baukau, Bobonaru no Lautem.

Iha loron hanesan, lansa mós fatuk dahuluk ba konstrusaun ‘Uma Esperansa’ ba inan faluk, Aquelina Bui Mali, ho oan kiak Juliana Bui, iha Aldeia Sekar, Suku Holsa, Postu Administrativu Maliana, Munisípiu Bobonaro.

Konstrusaun ba uma ne’e hetan apoiu orsamentu husi Ministeriu Defeza no Instituisaun F-FDTL.

Xefe Gabinete do Xefe Estadu Maior Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Koronel Marcelino Ximenes "RIZAI" hatete, konstrusaun uma ba inan-faluk ne'e nu'udar komprimisiu Estadu no Governu hodi tulun moris sidadaun nian.

Benefesiária Aquelina agradese tebes bá Governu, liu-liu Ministériu Defeza ho Komandu F-FDTL tanba ajuda no realija ona nia mehi atu hetan uma ne’ebé dignu.

Aleinde iha Baukau no Bobonaro, iha loron hanesan, lansa mós fatuk dahuluk ba konstrusaun ‘Uma Esperansa’ ba feto faluk ida iha Aldeia Kuluhun, Suku Fuiluro, Postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautem.

"Ohin marka loron ida ho signifikadu klean ne'ebé nakonu ho esperansa hodi hatur fatuk dahuluk konstrusaun uma ba inan-faluk ne'e," deklara Xefe Estadu Maior F-FDTL, Tenente Jeneral Domingos Raul ‘Falur Rate Laek’ ne'ebe husi komunikadu ne’ebé Jornal INPEPENDENTE asesu, Sabadu (02/08).

Falur haktuir, konstrusaun uma ne’e la'ós de'it fó mahon ba família sira ne'ebé presiza tebes, maibé mós simboliza nasaun nia kompromisu ba dignidade no moris-di'ak sidadaun hotu-hotu nian, liu-liu sira ne'ebé iha situasaun vulnerável.

FALINTIL, ne'ebé luta ho aten-barani ba liberdade, forma identidade rai-lulik, no ho onra boot atu foti pasu dahuluk hodi harii, ne'ebe sombolikamente sei hala`o iha munisípiu Aileu, Ainaru, Baukau, Bobonaro, no Lautem, ho intensaun sei kobre munisipiu tomak iha futuru oin mai. Uma sira ne'e simboliza dignidade no esperansa ne'ebé populasaun hein.

F-FDTL, iha ninia ezisténsia tomak, hala'o knaar vital hodi defende rain nia soberania no povu nia liberdade. Maibé, ninia servisu la'os de’it ba protesaun iha sentidu militár ba soberania nasionál.

"Ohin, liman kroat povu nian hamriik hanesan ai-riin ba apoiu no solidariedade nian iha ita komunidade. Ho nune'e, atividade ida ne'e, ne'ebe hanaran CIMIC (Cooperação Civil-Militar), F-FDTL iha kompromisu atu fó onra ba FALINTIL nia espíritu, ne'ebé luta la'ós de'it hasoru opresaun, maibé mós atu harii futuru ida ne'ebé justu no ekuitativu ba ema hotu" katak Falur.

Iha aniversáriu FALINTIL nian ba dala 50 ne'ebe sei selebra iha 20 Agustu ne’e, Falur dehan, atu reafirma katak luta kontinua, agora ho kilat foun: solidariedade, domin ba populasaun, no determinasaun atu harii futuru ida ne'ebé prósperu no promove justisa sosial.

Tuir intensaun politika, no diretiva husi Govemu, liu husi Ministériu Defeza, lansamentu fatuk dahuluk ida ne'e la'ós de'it fó omenajen ba istória, maibé mós rekoñesimentu ida ba kompromisu kontinu ba moris-di'ak no dezenvolvimentu nasaun nian.

Iha oportunidade ne'e, apelu mos ba Ministériu relevante sira hodi tau iha konsiderasaun atividades sosiais sira ne'ebe bele konta ho F-FDTL nia apoiu ne'ebe fó moris diak ba populasaun mak hotu-hotu nia preokupasaun no atensaun koletiva.

Nia dehan, eventu ne'e simbolikamente marka inísiu projetu atu harii uma ba populasaun reflete ne'ebe iha situnsaun vulnerabilidade, responsabilidade sosiál nasaun nian no kompromisu ba dignidade sidadaun hotu-hotu nian.

F-FDTL hetan rekoñesimentu la'ós de'it nu'udar defensor soberania, maibé mós nu'udar ai-riin ba solidariedade no apoiu ba iha komunidade sira.

Projetu refere hanesan deklarasaun ida husi F-FDTL katak luta ba justisa sosial no dezenvolvimentu umanu importante hanesan ho luta armada ba liberdade.

Iha komemorasaun FALINTIL nia aniversáriu ba dala 50, atividade CIMIC ne'e reafirma F-FDTL nia kompromisu atu fó onra ba luta ba futuru ne'ebé justu no ekuitativu ba ema hotu.

Aktu lansamentu fatuk dahuluk ne'e deskreve hanesan simbolu kompromisu atu fornese uma dignu ba esperansa, renovasaun, no família ne'ebe presiza.

Rekoñesimentu ba autoridade governu no membru komunidade sira hotu ne'ebé halo projetu ne'e sai posivel, subliña importánsia husi esforsu hamutuk atu garante futuru ne'ebé prosperu.

“Apela ba instituisaun governu sira atu konta ho F-FDTL ba atividade sosial sira ne'ebé presiza intervensaun no esforsu koletivu ba populasaun nia moris di’ak,” dehan Falur.

Rate this item
(0 votes)